DIENAS, KAS VELTĪTAS VISPĀRĒJAM AICINĀJUMAM UZ SVĒTUMU

 

Izsalkuši pēc kopīgas maizes

 

 

Baznīca svin Vatikāna II koncila atklāšanas piecdesmito gadadienu un mēs paklausīgi vēlamies svinēt šī paša koncila piekto nodaļu, kas veltīta vispārējam aicinājumam uz svētumu.

«Dieva aicināti nevis savu nopelnu dēļ, bet saskaņā ar Viņa lēmumu un žēlastību, mūsu Kunga Jēzus  attaisnoti, Kristus mācekļi ticības Kristībā patiešām ir kļuvuši par Dieva bērniem, dievišķās dabas līdzdalībniekiem un tādējādi arī ir patiesi svētie. Šo saņemto svētumu viņiem ar Dieva žēlastību ir jāsaglabā un jāīsteno savā dzīvē.» (Lumen Gentium, 40).

Šobrīd Baznīcā 1. novembris  ir veltīts Vispārējai svētdarīšanas dienai un šis notikums ir dzimis jau 1957. gadā Romā, bet  tā autors ir tajā laikā jaunais priesteris, tagad jau Dieva kalps, Guljelmo Džakvinta, kurš sirdī ir izlolojis un īstenojis šādu Dienu.

 

No Romas Vispārējā svētdarīšanas diena ir izplatījusies uz citām Itālijas daļām, kur radusies Kustība Pro Sanctitate, līdz pat kļūstot par universālu, visā Baznīcā svinamu notikumu.

Svinēt Vispārējās svētdarīšanas dienu nozīmē īpašā veidā izcelt personisko dimensiju, jo ikviens ir aicināts uz svētumu;  pasvītrot kulturālo aspektu, kas palīdz padziļināt šo būtisko Baznīcas vēstījumu; izcelt svinēšanas aspektu caur Euharistisko lūgšanu un, visbeidzot, dot vietu misionārajam aspektam, kas nevar atstāt bez ievērības šī aicinājuma priecīgo sludinājumu.

Vispārējās svētdarīšanas dienas svinēšana ir pirmais pasākums ar kuru Kustības Pro Sanctitate locekļi iesāk apustulisko gadu. IZSALKUŠI PĒC VIENAS UN TĀS PAŠAS MAIZES: tāda ir 2012. gadam izvēlētā tēma, kas mūs pavadīs visa gada garumā.

 

Mūsdienu pasaulei un mūsdienu cilvēkam, kurš dzīvo un cieš, ir nepieciešams no jauna atrast un likt pirmajā vietā Dievu „jo šī prioritāte mums palīdzēs no jauna atklāt patiesību par to kas mēs esam, un pazīstot un sekojot Dieva gribai mēs atradīsim mūsu patieso labumu”. No kurienes sākt... no Euharistijas: šeit Dievs mums kļūst tik tuvs, ka top par mūsu ēdienu, šeit bieži vien tik grūtajā ceļā Viņš ir spēks, šeit Viņš kļūst par draudzīgu klātbūtni, kas pārveido. Mums šī milzīgā dāvana ir pieejama Euharistijas sakramentā: Dievs mums dāvā sevi, lai atvērtu mūsu eksistenci Viņam, lai to iesaistītu Krusta mīlestības noslēpumā, lai to iesaistītu mūžīgajā noslēpumā no kura nākam un lai jau tagad iesāktu jauno Dieva pilnās dzīves stāvokli, kuras gaidās mēs dzīvojam.” (Pāvests Benedikts XVI, Homēlija noslēdzot XXV Euharistisko kongresu, Ancona 11.09.2011.)

 

Mūsu kustības dibinātājs, Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, mums ir mācījis, ka Euharistija ir mīlestības sakraments kurā Jēzus dāvā pats savu Miesu, lai visi varētu ēst. Mums ir mācījis pārdomāt par šo mīlestības brīnumu: „Pirmais brīnums jau ir tas, ka Viņš ir vēlējies palikt mūsu vidū...; otrais, ka ir vēlējies kļūt par Maizi; trešais, ka Viņš vēlas, lai mēs to ēstu... . Tajā brīdi, kad priesteris sniedz Euharistiju, tajā brīdī, kad mēs atbildam Amen, domāsim, ka Viņš ir mīlējis mani un ir atdevis pats sevi dēļ manis” (no „L’Eucaristia” (Euharistija), nepublicēts).

Svinot Vispārējās svētdarīšanas dienu, lūgsim, lai Jēzus, Euharistija, mums rāda savu Vaigu, mums atklāj savu Sirdi, rādi mums Tēvu, dāvā mums mīlestības Garu un mūs mudina sludināt savu klātbūtni ikvienam, kas Viņu meklē, ikvienam, kas ir izsalcis pēc šīs Maizes.

 

Vēlamies, lai svētā Luidži Gvanella (Luigi Guanella) pieredze kļūst arī par mūsējo: „Cik saldi ir lūgt Jēzu Vissvētajā Sakramentā! Daudz vērtīgāka ir ceturdaļstundas lūgšana svēto altāru priekšā nekā neskaitāmas daudzvārdīgas lūgšanas citviet. Taču jo īpaši noderīgi ir saņemt Jēzu svētajā Komūnijā. Tātad, Tēvs ar intīmu uzticību sarunājas ar savu mīļoto Dēlu. Tātad, Jēzus, ienākdams mūsu sirds mājās, mūs māca kā pacietīgs skolotājs” . (No svētā rakstiem).

 

Loreta Andželini (Loretta Angelini)

Kustības Pro Sanctitate pārstāve pie Laju apvienības nacionālās padomes

(No itāliešu valodas tulkojusi Ingrida Čakārne)


Web master