2013. gada 3. maijā

Svētais Filips un svētais Jēkabs, svētki

 

Vadlīnija: Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)

 

Ievads

Svētais Filips no Betsaidas ir viens no pirmajiem mācekļiem, kurus Jēzus aicina sev sekot. Pēdējo Vakariņu laikā tas ir viņš, kurš Jēzum jautā: "Parādi mums Tēvu!" un saņem atbildi: "Filip, tas, kurš redz Mani, redz Tēvu." Tradīcija vēsta, ka apustulis Filips sludināja Evaņģēliju Grieķijā un Frīģijā. Savukārt svētais apustulis Jēkabs (Jaunākais), apustuļa Jāņa brālis, Alfeja un Marijas, Vissvētākās Jaunavas Marijas radinieces, dēls, šīs radniecības dēļ dažkārt tiek saukts par Kunga brāli.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, mana dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības avots, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (1 Kor 15, 1-8)

Apustulis Pāvels šajā lasījumā mums atgādina evaņģēliju, kuru mēs pieņemam. Caur to Dievs ar mums runā un tā mums dod pestīšanu.

Psalms 19

 

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 6-14)

Šodien mēs lasām vārdus: „Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu” (v.14). Tajos nav norādīts, kam mēs varam prasīt kaut ko Jēzus vārdā. Lūgt var vienalga kam: radinieks vai nē, pazīstams vai nepazīstams, ļauns vai labs. Un neskatoties uz to, Viņš saka, ka izdarīs! Galvenais – lai lūgums būtu Viņa vārdā. Cilvēks, kas nekaunas, atklāti saka sava Kunga vārdu, nav pārliecinošs, ka klausošais viņu sapratīs, uzticas Dievam! Un viņa ticība ir stipra.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mans Dievs, Tev ir dzīvības verbi, ar kuriem mēs varētu remdēt savas slāpes, ja tikai mums to gribētos meklēt! Izdari, Kungs, lai Tavi vārdi nepamet manas domas! Tu saki: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu’. Ko citu mēs vēlamies, Kungs? Par ko citu lūdzam? Ko meklējam? Kungs, apžēlojies par Savām radībām! Tu redzi, ka mēs paši nezinām, par ko ilgojamies, un neapzināmies, par ko lūdzam. Kungs, dāvā mums gaismu, tā mums vajadzīga vairāk, nekā tie, kas piedzima par akliem. Mans Dievs, lai atklājas Tava visspēcība un žēlsirdība! Jā, ļoti grūti tas, par ko Tevi lūdzu, mans patiess Dievs, - mīlēt to, kas Tevi nemīl, atklāties tam, kas neatzīst Tevi, dāvāt veselību tiem, kas paši meklē slimības. (Svētā Terēze no Avilas)

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs esam aicināti pildīt Dieva gribu katru dienu un katru sekundi savā dzīvē.

 

2013. gada 5. maijā

6. Lieldienas svētdiena, Psaltērija I nedēļa

 

Vadlīnija: Lai Dievs par mums apžēlojas un svētī mūs, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Ps 67, 2)

Ievads

Šīsdienas liturģija mūs aicina atvērties Dieva Vārdam un žēlastībai, kas nāk no Viņa.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Apd 15, 1-2. 22-29)

Šie vārdi, ko izteica apustuļi savā laikā, attiecas arī uz mums. Var teikt, ka tas nav jaunums un sen pazīstams, tad kāpēc vispār pārlasīt Svētos Rakstus? Dievam katru dienu ir mums kaut ko teikt īpašo un svarīgo, un, pārlasot Bībeles rindas, mēs dodam Viņam iespēju mums kaut ko pateikt. Un tu, cilvēk, ja tev rokās atrastos aploksne ar tavu vārdu, vai tu neiepazītos ar to saturu?

Psalms 67

 

II lasījums (Atkl 21, 10-14. 22-23)

Vissvarīgākā un precīza informācija: jaunā pilsēta, jaunā un pārveidota, Jeruzaleme nāk no debesīm, no Dieva. Un tas ir galvenais. Uz jebkuru jautājumu: „Un kā tur būs?” Atbilde ir šajos vārdos: „No Dieva”. Un mēs to varam iedomāties, ja pazīstam Viņu, ja Viņam izdevās ielikt mūsu sirdīs zināšanas par Sevi. Ja mēs esam atvērti Viņam.

 

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 23-29)

Izrunājot vārdu „Aizstāvis”, katrs cilvēks iedomājas kaut ko savu, bet ir arī kopīgas iezīmes, kurus var pasvītrot. Aizstāvim jāatbrīvo no skumjām un bēdām, jānoslauka asaras un jāsaka kaut ko patīkamu. Vai tā šo vārdu saprot Kungs, kad runa par Aizstāvi? Nekā līdzīgo mēs neatrodam: Aizstāvis iemācīs visu un atgādinās visu. Mierinājums, tas ir, kā Kristus vārdu izpratne, pieņemšana un apgūšana. Tikai tādā veidā Kungs redz mums iespēju mierināties, atrast laimi un brīvību.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kad atnāksi, mans Aizstāvis? Kuru gaidīšu? Ak, kad ieraudzīšu savu prieku, kuru vēlos! Ja Tu piesatinātu mani ar Tavu saldumu straumi, kuru vēlos! Lai manas asaras man būs par maizi dienu un nakti, kamēr pateiks man: lūk, tavs Dievs, kamēr mana dvēsele nedzirdēs: lūk, tavs Līgavainis! Baro mani ar manām nopūtām, uzbudini ar manām slimībām. Nāc, beidzot, mans Pestītājs: jo Viņš ir labs, un nekavēsies, jo Viņš ir taisnīgs. Viņam gods un slava mūžīgi. Āmen. (Svētais Augustīns)

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu zini, kāds ir tavs ceļš šajā pasaulē? Vai tu zini, ko no tevis vēlas Dievs? Paņem rokās Svētos Rakstus un dod Dievam iespēju ar tevi runāt!

 

 

2013. gada 9.maijā

Kunga Debeskāpšanas svētki

 

Vadlīnija: Dievs ir valdnieks kļuvis pār visām tautām, Viņš Savā svētajā goda krēslā. (Ps 47, 9)

 

Ievads

Šodien mēs svinam Kunga Debeskāpšanas svētkus. Šo svētku nosaukums atspoguļo notikuma jēgu - tā ir Jēzu Kristu, Mūsu Kunga, debeskāpšana uz debesīm, ir beidzies Viņa kalpojums uz zemes. Tagad Jēzus Kristus ieies Sava Tēva debesu templī kā visas cilvēces Pestītājs. Šīsdienas liturģija mūs aicina vienoties lūgšanā uz Svēto Garu, jo cilvēkiem, kuri atdzimuši no Gara, ir atvērti debesu vārti.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Visaugstākais, apžēlojies par mums.

Kristu, kam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir varens valdnieks pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 1, 1-11)

Pirmajā lasījumā Jēzus dod apustuļiem uzdevumu: liecināt pasaulei par Viņu un Viņa pestīšanu. No sākuma jāiet liecināt uz Jeruzalemi, pēc tam  pa visu Jūdeju un Samariju, un pēc tā, pa visu zemi. Kristum viss ir iespējams, Viņam nav bezdibeņu, kurus izraka cilvēces ienaids, viens parādījās starp jūdiem un samariešiem – tauta, kuri tic Vienīgā Dieva un goda Vecās Derības patriarhus, bet viņu reliģiskās tradīcijas ļoti atšķiras no jūdu. Bet tas viss būs iespējams ne ar cilvēcisko spēku, bet ar spēku, ko dāvā Svētais Gars.

Psalms 47

 

II lasījums (Ef 1, 17-23)

Otrajā lasījumā mums tiek vēstīts par Jēzus Kristus varenību, ka Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem un sēdināja pie Savas labās rokās, ka Viņš ielika Kristu augstāk par ikvienu varu, vārdu un visu pasaulē. Un apustulis mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš mums dotu gudrību un atklāsmes garu, lai Viņu izprastu.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lukass (Lk 24, 46-53)

Svētie Raksti dod mums pazīt Dieva gribu, kas tiks izpildīta, un mēs esam aicināti piedalīties šajā izpildīšanā.

Kristietības centrs – ne mācība, ne ideja, bet reālie fakti: Dieva - cilvēka Krusts un Augšāmcelšanos. No šā kristietības centrālā notikuma izriet noteiktās sekas, par kurām jāpaziņo cilvēkiem: Kristus izpirka grēku, un Dievs piedod tos, kas patiesi grib, lai Viņš piedotu. Kristietība patiesi ir universālā. „Jūs esat liecinieki tam visam” – lūk, kāda ir mūsu dalība Dieva gribas izpildīšanā. Ne mēs „pārvēršam” cilvēkus, ne mēs viņiem dāvājam ticību – to dara Pats Dievs, bet Viņš darbojas caur mūsu liecībām, caur mūsu aizraujošo dzīves – mīlestības piemēru citiem.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Savu gaismas Garu sūti uz mani! Iemāci mani iet mēness gaismā tāpat, kā saules gaismā. Kungs, Savu spēka Garu sūti uz mani! Lai manām rokām, kuras ir nogurstošās no neveiksmēm, atgrieztos jaunības nenogurdinājums siet tūkstošās jaunas pasaules sēklas. Lai mani sviedri sajaucas ar Taviem Ģetzemanē, lai izlejas manas asinīs ar Tavām Golgatā un remdēs laukus, kas ir kārdināti ar netaisnību un egoismu. Slava Tev, Tēvs, Tu ved mani līdz beigām, līdz Emausam, līdz tai vietai, kur Kristus atklāja savu vaigu – Kristus vaigu, kas uzvarēja nāvi, - vaigu, kura ir pilna ar mieru un prieku. (Kardināls Rodžers Ečegarai).

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Kungs, palīdzi man ieraudzīt Tevi katrā cilvēkā, kuru es satikšu šajā dzīvē!

 

 

2013. gada 12. maijā

Lieldienu VII svētdiena - Psaltērija II nedēļa

 

Vadlīnija: Dosimies pasaules ceļos ar skatu, kas vērsts uz “debesu lietām”.

Ievads

Šī ir jau pēdējā Lieldienu laika nedēļa – laiks starp Kristus Debeskāpšanas svētkiem un Vasarsvētkiem. Baznīcas liturģija mūs šodien ielūdz būt par Augšāmcēlušā Kristus lieciniekiem mūsu ikdienas dzīvē.

 

Grēku nožēlas brīdis

 

Kungs, mūsu cerība, piedod par ikreizi, kad dažādos apstākļos neesam vairs redzējuši Tavu klātbūtni un šaubījušies par to, ka Tu visu zini un redzi, ka pār visu ir Tava apredzība, un apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu patvērums, piedod, ja bieži vien sapņojam par pilnību, kuru Tu mums esi solījis mūžībā un neesam darbojušies, lai celtu šeit virs zemes, mūsos un mums apkārt šo daļiņu no Tavas valstības, kuru mums esi uzticējis, un apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu pārliecība, piedod par visiem tiem, kuri ir iegrimuši lietu pievilcībā un nepieņem Tavu klātbūtni viņu personīgajā un universālajā vēsturē un dod priekšroku grēkam un ienaidam, un apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Apd 7, 55-60)

Rakstu vieta no Apustuļu darbiem ļauj mums skatīt pirmā diakona un mocekļa Stefana liecību un vēršas mūsu skatienu uz augšu, uz Dieva godību un Jēzu, kas “stāv pie Dieva labās rokas”. Šī liecība lai ir kā stiprinājums visiem kristiešiem, kuri vēl joprojām savā ikdienas dzīvē piedzīvo tiešas vai netiešas vajāšanas.

Personīgās pārdomas: Vai es grūtībās paceļu savas acis uz Kungu un esmu Viņa klātbūtnes liecinieks?

Psalms 97 (96)

 

II lasījums (Atkl 22, 12-14. 16-17. 20)

Atklāsmes grāmata lieliski atspoguļo to, kā visu Svēto Rakstu piepildījums ir Jēzū Kristū, kurš ir Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. “Nāc, Kungs Jēzu!” ir pēdējais Svēto Rakstu sauciens un tāds ir arī nemitīgs Baznīcas sauciens, kad tā lūdz pēc vienotības savu bērnu starpā un gaida Kunga pēdējo atgriešanos.

Personīgās pārdomas: Vai es ceru uz Jēzu kā savu Kungu un savu Dievu?

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (17, 20-26)

Ir vēl kāda cita liecība, kuru ticīgajiem vajadzētu sniegt, liecinot par Augšāmcēlušos Kristu – tā ir savstarpējā brālīgā vienotība. Pēc tam, kad Jēzus ir lūdzis par apustuļiem, Viņš lūdz par visiem tiem, kuri caur viņiem ieticēs, lai viņos būtu mīlestība un “viņi būtu pilnīgi vienoti”, kā Jēzus ir vienots ar Tēvu.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Lūgsimies, lai Euharistiskais Jēzus, pārveido mūsu sirdis, ka tās bez viltus un izlikšanās varētu tiekties uz vienotību un mīlestību ar pārējiem brāļiem un māsām Kristū.

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Iesim pie brāļiem un māsām un palīdzēsim viņiem uzņemt sūtību, kādu Jēzus ir atstājis saviem apustuļiem un, tātad, arī ikvienam māceklim.

 

 

 

2013. gada 14. maijā

Svētais Matejs, apustulis un evaņģēlists, svētki

 

Vadlīnija: Ne mēs esam izredzējuši Kungu, bet Viņš mūs ir izredzējis, lai mēs ietu pa pasauli un nestu augļus.

 

Ievads

Šīsdienas liturģija mūs aicina sekot Kristum un sludināt par Dieva Valstību visiem cilvēkiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu visu siržu pazinējs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu mūsu dēļ nomiri, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu mūs aicini kalpot Kungam, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Apd 1, 15-17. 20-26)

Pirmajā lasījumā mēs redzam, pēc kāda principā tika izvēlēts apustulis Matejs. Tas ir paraugs mūsu dzīvei, pirms mēs sākam kaut kādu darbu, vispirms jālūdzas, bet pēc tam izpildām to.

Psalms 113

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 15, 9-17)

Šajā fragmentā apustulis Jānis stāsta mums par Jēzus mīlestību. Kā Viņš mīl katru no mums, kā Viņš nomira mūsu dēļ! Viņš nevienkārši nomira, bet ar mokām, Viņam nebija ne grēku, ne vainu. Bet šeit slēpjas pats galvenais: skatīties uz Viņu, saprotot, ka tikai Viņš var tā mīlēt un dalīties ar šo mīlestību ar ticīgajiem Viņā.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, mans Dievs! Visiem mums pienāksies godināt Tavu žēlsirdību, jo Tu visus mūs radīji Savas mūžīgas slavas dēļ un atpirki ar Jēzus – Tava Dēla – asinīm. Jā, Jēzu, Tu esi tik tuvs man tabernakulī, - un ar Tavām svētām asinīm esmu pestīts! Visiem jāgodina Tevi, it īpaši to jādara man! Jau no bērnības Tu pagodināji mani ar bezgalīgo žēlastību… Mans Dievs, Tava roka ir virs manis, bet es to pavisam nejūtu… Cik Tu esi labs! Un kā Tu glābi mani… Pat tad, kad neticu Tev, Tu paslēpi mani Savu spārnu ēna! Un vajadzīgajā laikā Tu nolēmi, ka atnāca laiks ielūgt mani Tava ganāmo skaitā… (Svētīgais Šarls de Fuko)

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien apzināsim, cik svarīga mūsu dzīvē ir ticība Jēzu Kristū, un ka to mēs apliecinām pildot Dieva gribu.

 

 

2013. gada 19. maijā

Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki, svētki

 

Vadlīnija: Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

 

Ievads

Šodien mēs svinam Kristus Lieldienu noslēpuma piepildīšanās svētkus. Vasarsvētkos Baznīcai tika dāvāts Svētais Gars – Baznīcas vienotības, mīlestības un svētuma Avots. Vasarsvētku notikumā tika atklāts kristietības dziļākais noslēpums – tas, ka Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, pat bailīgiem cilvēkiem.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Valdnieks pār visu zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi gudrības un prāta devējs, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (1Moz 11, 1-9)

Bābeles tornis simbolizē civilizāciju, kura tika celta kā Dievam izaicinājums. Paša sākumā bija saprotams, ka šī ideja būs izgāšanās celtnieku nesaprašanas dēļ.  Kaut sākumā viņi runāja vienā valodā, bet viņi domāja katrs par sevi, nevis par citiem. Tāpēc katra darbība bez Dieva nolemta iznīcībai. Vēlāk, Vasarsvētkos dienā, Svētais Gars dziedinās šo brūci un dos saprašanās iespēju starp cilvēkiem, kas runā dažādās valodās.

Psalms 104

 

II lasījums (Rom 8, 22-27)

Dievs mīl mūs vienmēr, visu laiku, pat neapstājoties uz sekundi. Un nekas „nevar mūs nošķirt” no Viņa mīlestības. Nekāda cita radība, pat ne skumjas. Tikai grēks. Grēks – var. Mēs paši varam. Dievs mums deva brīvību, tai skaitā brīvību atteikties no Viņa, Viņa mīlestības un piedošanas. Tēvs Daniels Anžs rakstīja: „Grēks – mīlestības īsa saslēgšana”. Mēs sākam pretoties Dieva mīlestībai jau tad, kad izdarām grēku, mēs attālināmies no tās – kad atsakāmies lūgt piedošanu.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 7, 37-39)

Kungs runa par pamatlietām, kas visiem cilvēkiem ir kopīgas, - par Gara slāpēm, bez Kura katra reliģija, katra sabiedrība, katra dzīvība kļūst smacīga un pliekana. Par to, ka ticība Viņam nepaliks neauglīga un kā sausa ideja, ka tā atvēr cilvēkam piekļuvi pie Gara dzīvības ūdens.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs! Lai manī mīlestība būs stipra, varoniska un brīnišķīga! Lai tā būs maiga, uzmanīga un vienkārša! Lai tā var pasmaidīt nelaimīgam, pastiept roku sabrukušam un apskaut bēdīgo. Un vēl – lai tā varētu aizvērt acis un neredzēt, ja mani kaut kas apvaino, lai tā varētu aizvērt ausis un nedzirdēt nelabo vārdu, lai tā nekad neaizver sirdi katra cilvēka priekšā. Lai mana sirds būtu gatava dot mīlestību un arī pieņemt mīlestību. Jo mīlestība, kura spēj dot, būs pilnīga tikai tad, kad varēs sagaidīt un pieņemt. (Žils Bollaks).

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Esi vienmēr atvērts Dieva mīlestībai, nenocietini savu sirdi ar grēkiem, labāk palūdzi par tiem piedošanu!

 

 

2013.gada 26.maijā

Vissvētā Trīsvienība, lieli svētki

 

Vadlīnija: Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas! Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm! Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības. (Ps 33, 1-4)

 

Ievads

Šodien mēs svinam Trīsvienības svētkus un šīsdienas liturģija mūs aicina ar patieso ticību pazīt mūžīgas Trīsvienības godību un godāt Dievišķo Personu vienotību Viņu varenībā.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Valdnieks, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, cerības avots, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Salm pam 8, 22-31)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par gudrību, tā bija pirms sākuma, pirms pasaules radīšanas. Gudrība piedalījās pasaules radīšanā un vadīja to.

Psalms 8

 

II lasījums (Rom 5, 1-5)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina padomāt par garīgumu: ticība – miers un žēlastība – godības cerība – mīlestība; par ciešanas jēgu: bēdas – pacietība – pieredze – cerība – mīlestība; par Trīsvienību: Dievs Tēvs – Dēls Jēzus Kristus – Svētais Gars.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 16, 12-15)

Šajā fragmentā Kungs runa par Garu, Kas atnāks un vadīs mūs „ visā patiesībā”. Un kāpēc Viņš to varēs izdarīt – parādīt patiesību, atbrīvot mūs no „nespējības nest”? Tāpēc ka „Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs”, radīs Viņa Sūtītāja gribu.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mēs saucam pie Tevis: māci mūs mīlēt, salauž mūsos egoisma un lepnības garu! Lai Kristus mīlestība, kas ar Svēto Garu tiek ielieta mūsu sirdīs, ved mūs katru dienu – katru stundu, katru mirklī. Mēs saucam pie Tevis: māci mūs mīlēt ienaidniekus un tos, kas mūs kritizē. Māci mīlēt ne ar vārdiem, bet ar darbiem. Mes saucam pie Tevis, jo vēlamies šo mīlestības dzīvi, jo vēlamies Tevi, Kungs, Kas Pats ir Mīlestība. Āmen. (Džordžs Ververs).

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Atklāsim savas sirdis Svētajam Garam, lai sadzirdētu īsto patiesību un gudrību!

 

 

2013.gada 31.maijā

Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšana, svētki

 

Vadlīnija: Nāciet, klausieties visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei! (Ps 66, 16)

Ievads

Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkus, kad jaunava, kura brīnumaina veidā dzemdēs dēlu, satiek nejaunu sievieti, kura tāpat nesa zem sirds savu dēlu. Šajā brīdī, kad viņi satiekas, notiek viņu dēlu pirmās tikšanās – Jēzus un Jānis, kaut abi atrodas mātes klēpī. Šīs dienas liturģija mūs aicina  būt iedvesmotiem ar Svēto Garu un kopā ar Jaunavas Mariju vienmēr varētu godināt Dievu.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mana gaisma, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir mana pestīšana, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir žēlastības avots, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Rom 12, 9-16b)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina mīlēt viens otru ar maigumu, un lai mūsu mīlestība būtu neliekuļota. Mums jābūt gataviem kalpot Kungam un būt priecīgiem cerībā un pacietīgiem bēdās. Vienmēr jāpalīdz tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un priecāties kopā ar priecīgajiem.

Psalms Jes 12

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 1, 39-56)

Šīs fragments ir liriskā dziesma, kura apraksta Marijas svētlaimi. Marijai bija lemts kļūt par Dieva Dēla Māti. Viņas sirds bija pilna ar izbrīnu un prieku no tā, ka viņai ir dāvāta tāda žēlastība. Būt par Dieva izvēlēto tik bieži nozīmē un svētlaimi, un ciešanas krustu. Dievs neizvēlās cilvēku mierīgai un ērtai dzīvei un pašapmierinātam priekam, bet lai viņš izpildītu uzdevumu, kura pieprasīs no viņa visu, ko viņa galva un rokas var dot. Dievs sauc strādniekus Savā vīna dārzā.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, kad esmu izsalcis, dod man kādu, kam nepieciešama maize; kad man salst, sūti man kādu, kas jāsasilda; kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kas jāmierina; kad man nav laika, dod man kādu, lai uz brīdi varētu tam palīdzēt; kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kas jāiedrošina; kad man ir nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā. (Māte Terēze)

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Ar pacietību un pazemību pārnesiet savas ciešanas, pilni

 


Web master