Krustaceļš apustuļa Pāvila garīguma gaismā

kustības Pro Sanctitate dibinātāja

Dieva kalpa Guljelmo Džakvinta rakstos.

 

(sastādīja: Rita Refalo un Ingrīda Čakārne - Apustuliskās Oblātes Pro Sanctitate)

 

Ievads

No jūnija mēneša, kopā ar visu universālo Baznīcu mēs izdzīvosim svētā Pāvila gadu, kas veltīts lielajam tautu apustulim. Kopā ar viņu mēs vēlamies pārstaigāt krusta ceļu un ieiet mūsu atpestīšanas centrālajā noslēpumā. Kāpēc mēs izvēlamies sekot Kristum ar svētā Pāvila mācību? Tāpēc, ka svētais Pāvils kā pirmais ir apskāvis Kristus krustu, ir sekojis Kristum un par Viņu atdevis savu dzīvību. Svētais Pāvils ir vienīgais apustulis, kas raksta: "Neesmu vairs es, kas dzīvoju, bet Kristus dzīvo manī" un "Esiet mani sekotāji". Neviens cits apustulis pirms Pāvila nav teicis: "Esiet mani sekotāji" kā vienīgi viņš, jo apzinājās savu pilnīgo pārveidošanos Kristū. Dedzīgi vārdi, patiesi vārdi, jo ir darījis savu dzīvi kā patiesu Mīlestības himnu Dievam un brāļiem. Ieiesim patiesā grēku nožēlas garā, Kristus Pestītāja sirdī un svētā Pāvila dedzībā par Krustāsisto Kristu. Ļausimies, lai mūs pārņem Dieva Tēva, "kurš tik ļoti ir mīlējis pasauli, ka par mums ir atdevis savu Dēlu", pilnīgā mīlestība.

 1. apcere

Jēzus ir notiesāts uz nāvi

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 4, 7-12)

"Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā. Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā. Tātad nāve darbojas mūsos, bet dzīvība jūsos."

 

Pārdomas

Ieklausīdamies svētā Pāvila vārdos, atzīsim, ka ticības dārgums ir dāvana, kas jāpasargā. Mūsdienās ticības dēļ varam piedzīvot grūtības vai arī tikt izraidīti mūsu ticības dēļ, taču ar Kristu mēs uzvarēsim. Mēs savā miesā nesam Jēzus nāvi, Kristus krusta ceļu un tas mūs veido par patiesiem apustuļiem, par patiesiem mācekļiem.

 

Lūgsimies: Kopā ar Kristu un kopā ar svēto Pāvilu dzirdam šo nāves spriedumu. Kā Kristus to klusējot nesa savā sirdī pārvaldnieka Pilāta priekšā, tāpat nesīsim arī mēs. Lūgsimies par visiem misionāriem pasaulē, kuri ir notiesāti uz nāvi viņu patiesās liecības dēļ.

  

2. apcere

Pētera aizliegšanās

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules filipiešiem (Flp 2, 7-8)

"Tapdams cilvēkiem līdzīgs un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!"

 

Pārdomas

Mēs pārdomājam par to kā Pēteris noliedz Jēzu. Noliegšana nes līdzi netaisnību, neuzticību, nešķīstību, vardarbību, karu. Tā ir ikviena virs zemes dzīvojoša cilvēka, kurš ilgojas pēc miera un mīlestības un "kura sirds ir nemierīga, līdz tā nerod mieru Tevī" (sal. sv.Augustīns), aizliegšanās.

Lūgsimies: Kungs Jēzu, patiess Cilvēks un patiess Dievs, nāc palīgā cilvēka vājībai, ikviena cilvēka - ticīga vai neticīga, kristieša vai nekristieša - vājībai, "jo mums pietiek ar Tavu žēlastību, tāpēc, ka mūsu spēks parādās pilnīgs mūsu vājumā un tāpat kā svētais Pāvils mēs lepojamies ar mūsu vājumu, lai Kristus spēks būtu pār mums" (G. Džakvinta).

  

3. apcere

Jēzus pie Pilāta

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules filipiešiem (Flp 2, 7-8)

"Tapdams cilvēkiem līdzīgs un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!"

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, Tu esi pazemots, Tu esi kļuvis paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Kungs, Tava barība ir pildīt Tēva gribu. Tagad Tu esi apkrauts ar krustu un ej pa Jeruzalemes ielām, lai kāptu Kalvārijā.

Tava barība, ak, lielais Pāvil, bija nest Kristu brāļiem. Tu savās misiju gaitās tāpat kā Kristus tiki pazemots, izsmiets, sodīts, kļuvi pazemīgs līdz pat moceklībai.

 

Lūgsimies: Kopā ar Kristu un Pāvilu šodien saņemam mūsu sodu - kāpt augšā Kalvārijā un nest mūsu krustu, kas ved uz patieso un mūžīgo dzīvi. Rādīsim mūsu pilsētai, ka Kristus ir patiesais Atbrīvotājs pat tad, ja arī Viņu ir notiesājušas šīs dzīves "ne vērtības", pat ja arī Viņu ir apklusinājuši necilvēcīgie trokšņi, kas ir ieplūduši ikvienā pilsētā. Kamēr dodamies pa ielām, lūgsim Pestītājam Kristum piedošanu par mūsu sabiedrības grēku.

  

4. apcere

Jēzus satiek savu Māti

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 12-13)

"Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs."

 

Pārdomas

Jēzus sastopas ar savu Māti. Marija, kas kopš mūžības ir Tēva mīlēta, sastop Dieva Mīļoto, kas ir nācis no Tēva klēpja un no tās klēpja, kas Viņu ir auklējusi, audzinājusi un dāvājusi pasaulei. Tagad viņa uzlūko savu mīļoto Dēlu, kas ir cietošs, pazemots, ietērpts žēlsirdībā, gribā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā.

 

Lūgsimies: Marija, pazemīgā Māte, ietērp mūs tajās pašās tava Dēla Jēzus jūtās: žēlsirdības, labestības, pacietības, lēnprātības jūtās. Dāvā visām pasaules mammām spēju pārveidot savu dzīvi kā mīlestības aktu Tēvam, kas pats ir Mīlestība. Dari, lai mammas būtu svētas, tādas, kas dāvātu dzīvību un svētumu.

  

5. apcere

Kirēnes Sīmanis

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 14-16)

"Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!"

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, kāpjot Kalvārijā Tu satiki Kirēnes Sīmani. Viņš nesdams Tavu krustu, mums parāda cik liela ir mīlestība un kā mums to māca svētais Pāvils, ka "mīlestība ir pilnības saite". Cik daudz ķildu, cik daudz šķelšanos, cik daudz šķiršanos ir mūsu sabiedrībā! Šķelšanās ğimenē, ķildas starp politiķiem, šķiršanās starp pāriem, dialoga trūkums starp reliğijām, dialoga trūkums starp draudzēm vai Kustībām. Kungs, Tu šodien no mums prasi mīlestības žestu kas ir "pilnības saite". Vienīgi dzīvojot mīlestībā, mums būs miers sirdīs un mēs būsim kā viens vesels.

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, Tu pats esi mūsu miers. Palīdzi, lai ikviens no mums varētu kļūst kā Kirēnes Sīmanis Mīlestībai. Ļauj, lai Tavs Vārds pārpilnībā mājo starp mums un Tava mīlestības valstība būtu mūsu vidū.

  

6. apcere

Jēzus kritiens

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 3, 18-23)

"Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs. Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā, un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas. - Tamdēļ neviens lai nelielās ar cilvēkiem. Jo viss ir jūsu. Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai pasaule, vai dzīvība, vai nāve, vai tagadējās vai nākamās lietas, viss jums pieder. Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam."

 

Pārdomas

"Lai neviens sevi nepieviļ!" Šie svētā Pāvila vārdi ir patiesi un reāli. Kā Kristum un līdz ar Kristu mums nevajag pievilties: mūsu dzīvē būs kritieni, taču, lai nezaudējam drosmi kad esam pakrituši. Arī Kristus bija pakritis, lai mūs pieceltu no mūsu kritieniem. Kristus mums norāda patieso gudrību: Viņš pats! Svētais Pāvils apskāva šo Gudrību, kas nāk no augšienes. Tajā brīdī, kad mēs Viņu apskaujam, pat ja nokrītam pie zemes, arvien vairāk tiekam pārveidoti Kristū.

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, palīdzi mums piecelties no mūsu kritieniem, nenobīties, ja no jauna pakrītam, bet ar pazemību uzticēties Tev. Lūgsimies par visiem cilvēkiem, kas mums ir līdzās mūsu darbā, mūsu ğimenē, mūsu mājās, mūsu draudzēs un kuriem ir nepieciešams piecelties, lai varētu ar cerību turpināt savu dzīves ceļu, kas ved pie Tevis.

 

7. apcere

Jēzus satiek sievietes

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 2, 1-2)

"Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu."

 

Pārdomas

Jēzu, mīļais Pestītāj, bieži vien mēs esam tādi paši kā šīs sievietes: mēs samērā viegli esam aizkustināti citu sāpju priekšā, Tava Krustāsistā attēla priekšā, bet pēc tam neizprotam kāds ir patiesais krusta noslēpums. Ak, Krustāsistais - neizsakāmais Noslēpums! Ak, Krustāsistais - dzīvības koks! Ak, Krustāsistais - apgrēcība jūdiem un muķība pasaulei, bet mūžīgā Patiesība tiem, kas Tev tic, tiem, kas par Tevi vēsta un Tevi sludina kā pasaules pestīšanu, nāc mums palīgā!

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, dari mūs par patiesiem cilvēkiem, par cilvēkiem, kas mīl ar sirdi, ar gribu, ar prātu, ar pilnīgi visu. Dod, lai mēs varētu sajust līdzcilvēku sāpes, lai mēs ņemtu dalību cilvēka ciešanās. Tādās ciešanās, kas sauc pēc miera, taisnīguma, solidaritātes, sāpēs, kas sauc pēc cieņas un atklātības, patiesuma un godīguma.

  

8. apcere

Atkailināšana

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 4, 14-16)

„To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus. Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū. Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei! „

 

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules galatiešiem (Gal 2, 20)

„Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani."

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, Tu atstāji iespiestas uz Pāvila miesas Tavas ciešanu zīmes. Arī šodien Tu atstāj iespiestu ikviena kristīgā dzīvē Tavas ciešanas un nāves zīmogu. Svētais Pāvils mums rāda cik maksimāli viņš ir izdzīvojis Tavas ciešanas, sakot: "cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu". Tas notiek tāpēc, ka Tu, Kungs, mūs mīli un mūsu dēļ atdod savu dzīvību. Cik daudz kristiešu mūsu vidū tikai saucās par kristiešiem! Cik bieži vien mēs neesam pārliecināti, ka Tavas ciešanas, kuras īpašā veidā atceramies Lielajā Piektdienā, ir ierakstītas mūsu sirdī līdz ar Kristību!

Kungs apžēlojies par tik lielo remdenību, kādu varam redzēt mūsos, apkārt mums un pasaulē!

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, iespied arvien dziļāk mūsu sirdī Tavu Vaigu, dari mūs par Taviem sekotājiem, ne tikai ar vārdiem, bet arī darbos. Dari mūs par patiesiem kristiešiem, kas būtu gatavi liecināt par patiesību līdz pat moceklībai, līdz pat dzīvības atdošanai Tevis dēļ. Dāvā mums līdzcietīgu sirdi kā svētajam Pāvilam, kas piepildīta ar Patieso mīlestību, kura pārspēj katras jūtas vai sajūtas.

  

9. apcere

Kareivji izsmej Jēzu

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules galatiešiem (Gal 6, 14)

"Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei."

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, nav viegli Tevi saprast, nav viegli apskaut Tavu krustu! Jau trešo reizi Tavs ķermenis ir pakritis uz zemes. Tu, kas darīji brīnumus, kas pārvērti ūdeni vīnā, pavairoji maizi, tagad guli zemē bez spēka, iztukšots. Pēc Tava piemēra apustuļi, svētais Pāvils un daudzi mocekļi ir no jauna izdzīvojuši Tava nespēka un Tava spēka noslēpumu.

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, palīdzi mums iet pretīm mūsdienu cilvēkam ar krusta spēku, sludināt Tava krusta brīnišķīgo noslēpumu. Tad, kad patiesības vārdā tiek nogalināti daudzi bērni vēl viņu mātes miesās, vai arī, kad miera vārdā tiek bombardēti vīrieši un sievietes, vai arī savtīgas mīlas kaprīzes dēļ pret bērniem un jauniešiem tiek pielietota vardarbība, kad viņi tiek sabojāti. Dari, ak Jēzu, ka līdz ar Tevi ienirstam Tava krusta bezdibenī, lai atjaunotu cilvēka kurš pats no sevis ir apžilbis, nožēlojamo stāvokli. Dari, lai Tava gaisma apgaismo cilvēku ar patiesību, kura nekad nenoriet.

  

10. apcere

Jēzus tiek piesists krustā

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 4, 20-27)

"Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies; jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū, ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam."

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, Tu jau esi Golgātā. Tu ļauj, lai kareivji Tevi izğērbj, Tevi apsmej un vēl nesaprot, ka esi Dieva Dēls! Kungs, cik gan bieži mūsdienu pasaulē izglītoti cilvēki, cilvēki, kas domā, ka pazīst patiesību, smejas par Tevi un ļauj sevi sasaistīt svešām patiesībām, kas tiem atņem patieso brīvību.

 

Lūgsimies: Kungs, Jēzu, palīdzi mums saprast, ka aiz maskām, kuras bieži vien nēsājam, atrodas patiesā ikona, kuru Tu esi apzīmogojis mūsos, veidojot pēc Tavas līdzības. Izğērb mūs no vecā cilvēka, lai mūs ietērptu jaunā cilvēkā, kas esi Tu pats. Ietērp savas žēlastības spožumā, kuru esam saņēmuši līdz ar Kristību un dāvā mums Tavu drosmi mirt Tevis dēļ, Tavas patiesības un svētuma dēļ.

  

11. apcere

Jēzus uz krusta

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 2, 6-8)

"Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu."

 

Pārdomas

Kungs Jēzu, dievišķā Gudrība, mūžīgā Gudrība, noslēpumainā un atklātā Gudrība, tagad Tu esi pienaglots pie dzīvības koka.

Tu, godības un nevis nāves Kungs, esi ļāvis, lai Tevi pienaglo ne vairs kareivji, bet gan "šīs pasaules valdnieki", kas Tevi vēl nepazīst.

 

Lūgsimies: Kungs Jēzu, piedod par šīs pasaules valdniekiem, kas bieži vien brīvības vārdā Tevi pienaglo caur nevainīgajiem, caur tiem, kuriem trūkst balss, kuri ir vāji. Apžēlojies, Kungs, par tiem, kas gudrības vārdā atmaksā, inteliğenzes vārdā apspiež cilvēka, ikvienas cilts un kultūras brīvību. Kungs, vēlamies ar Tevi būt krustāsisti, lai Tava patiesība triumfētu.

  

12. apcere

Jēzus mirst uz krusta

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 2, 9-11)

"Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu."

 

Pārdomas

Tu, Kungs esi krustāsists un Tavi pēdējie vārdi ir palikuši visu laiku cilvēkiem kā lielais testaments. "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina ko dara", "Man slāpst", "Lūk, tava Māte, lūk tavs Dēls".

"Kristum bija drosme nostāsties pret ļaunumu, pret pasaules dialektiku, pret tumsību, pret sātanu, tāpēc viņš arī ir iecelts par visas pārdabiskās realitātes galvu, paaugstināts … Viņš dāvāja vārdu, tas ir spēku, kas ir pāri pār visiem citiem pasaules spēkiem, un Viņa priekšā ceļos krīt visi, kas debesīs un kas virs zemes un ellē. Tā ir kristoloğiskā realitāte." (G. Džakvinta)

Tavā priekšā, Krustāsistais, ikviens cilvēks zemojas tāpat kā mēs, lai pielūgtu patieso vēstures Kungu, bet ne kungus, kas dod nepastāvīgu laimi, bagāto, kas valda pār pasauli, viltus praviešus, kas izkropļo patiesību. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs, lai ikviena mēle Tevi sludinātu, ka Tu esi Dzīvā Dieva Dēls.

 

Lūgsimies: Pestītāj, mēs Tevi pielūdzam, Tevi kontemplējam, ak, mūžīgās dzīves Avots. Tevi mīlam visu to vārdā, kas Tevi vēl noliedz. Tu, uzticīgais Dievs, Tēva Amen, mēs Tevi lūdzam.

 

13. apcere

Jēzus miesu noņem no krusta

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 4, 29-30)

"No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai."

 

Pārdomas

Marija, sāpju Māte, tagad tev rokās ir tavs Dēls miris, bet dzīvs! Tu, kas esi Tēva gribai pakļāvīgā sieviete, svētā Gara darbībai pakļāvīgā, kas tevi ir darījis par Pestītāja Māti. Palīdzi mums, Marija, uzņemt Tavu Dēlu, neapbēdināt Svēto Garu, kas ir mūsos un kas mūs mudina sludināt Tava Dēla Evaņğēliju.

 

Lūgsimies: Marija, dari mūs kopā ar tevi par līdzatpestītājiem, dari mūs tikpat pacietīgus kā tu. Dari mūs par patiesiem pielūdzējiem Garā un patiesībā, vienotībā un mīlestībā.

  

14. apcere

Jēzus miesu gulda kapā

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 3, 7-14)

"Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem. Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū."

 

Pārdomas

"Krustaceļš ir noslēdzies, bet tagad sākas un ir pienācis mūsu laiks, jo Dieva Dēla laiks ir piepildījies. Mums ir jāiesakņojas Kristū, mums ir jākļūst par Kristu. Kādā veidā iesakņoties Kristū? Kļūt par Kristu? Kādā veidā teikt līdz ar sv. Pāvilu: «Tas neesmu vairs es, kas dzīvoju, bet Kristus dzīvo manī»? " (G. Džakvinta). Kungs, Tu pats mums esi norādījis - un mums ir jāmēğina īstenot Tavus vārdus - vīnakoka garīgumu, vīnakoka un zaru garīgumu, lai mēs būtu vienoti ar Tevi. Palīdzi mums, dzīvības Dievs, lai mēs varētu dzīvot dziļu pārveidošanos, kas dzimst vienīgi pārejot no pazīšanas uz pieredzi, no Tevis pazīšanas uz pieredzi ar Tevi.

 

Lūgsimies: Kungs Jēzus, mēs izdzīvojām lielo atpestšanas brīdi, visu atpestījošās mīlestības garīgumu. Tagad sākas mūsu "Krustaceļš", mūsu pārveidošanās Tevī, Kristu Pestītāj, Tevī, kas mūs atpestī caur krustu. Tātad varēsim Tevi nenogurstoši sludināt brāļiem, kas izslāpuši pēc patiesās Mīlestības, tāpat kā to darīja svētais Pāvils. Gaidot Augšāmcelšanos, mūsu gars ir cerības pilns un jau var redzēt jaunās dzīves, svētuma rītausmu.

 

Teksti:

Svētie Raksti,

Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmata "La Pietra" (Akmens).


Krustaceļš euharistiskā noslēpuma gaismā

 

Ievads

Šogad Rīgā, pirmo reizi pēc daudziem gadiem, Corpus Domini (Kristus Vissvētās Miesas un asins) svētkos notiks euharistiskā procesija pilsētas ielās. Euharistijas klātbūtne ir Kristus, kurš mūsu dēļ mirst un augšāmceļas, piemiņa.

Izdzīvot Krustaceļu euharistisko noslēpumu gaismā, nozīmē ļaut ikvienam kristietim šodien no jauna piedzīvot to, ne tikai kā kādu notikumu, kas ir bijis pirms 2000 gadiem, bet kā šodien klātesošu notikumu.

Ieejam Krusta noslēpumā un vienlaicīgi arī ieejam euharistiskajā noslēpumā, un, tāpat, ieejot euharistiskajā noslēpumā mēs ieejam Krusta noslēpumā.

Kontemplēsim un lūgsimies par visiem tiem, kas vēl netic Euharistijai kā Kristus dzīvai klātbūtnei mūsu vidū. Veltīsim šo Krustaceļu par Baznīcu un visiem priesteriem, lai viņi būtu svēti tāpēc, ka ikdienas mums dāvā krustāsisto Kristu Euharistijā.

 

 

1. stacija Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (27, 1 - 2; 14; 24; 26)

"Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei. Un tie, saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam. Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās. Bet Pilāts, redzēdams to, ka viņš nekā nepanāk, bet troksnis pavairojas, ņēma ūdeni, mazgāja rokas tautas priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šī Taisnīgā asinīm. Skatieties paši! Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu, šaustītu, nodeva tiem, lai Viņu sit krustā."

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Euharistija dzimst no krusta. Tā dzimst kā Kalvārijas upura aktualizācija. Katru reizi, kad mēs celebrējam Svēto Misi, mūsu rokās uzplaukst euharistiskā realitāte.

Tomēr neatdalīsim šo euharistisko realitāti no ziedošanās, no upurēšanās. Tas ir svarīgi, jo agrāk vai vēlāk, vienā vai otrā veidā, mēs ikviens uz to esam aicināti. Tātad, kad upurēšanās, ziedošanās, ciešanas, krusts mūs aicina, atcerēsimies, ka tas ir Euharistiskais Jēzus, kas mūs aicina. Viņš ir Maize. Maize, kuru ēd, Maize, kas dod spēku, līdzīgi kā fiziskā maize stiprina mūsu miesu, tāpat šī Maize dāvā spēku pieņemt ciešanas."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

2. stacija Kungs Jēzus ņem uz zevi smago nastu

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 15 - 17)

"Bet tie kliedza: Nost, nost! Sit Viņu krustā! Pilāts sacīja viņiem: Jūsu ķēniņu lai situ krustā? Augstie priesteri atbildēja: Mums nav ķēniņa, tik vienīgi ķeizars! Tad viņš atdeva tiem Viņu krustā sišanai. Bet tie paņēma Jēzu un aizveda. Un Viņš, nesdams savu krustu, gāja uz to vietu, kas saucās Kalvārija, bet ebrejiski Golgota."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Katru reizi, kad mēs ēdam Kristus Miesu un dzeram Viņa Asinis, "mortem Domini nuntiamus", mēs pasludinām Kunga nāvi, jo šajā brīdī izdzīvojam Kristus krustāsišanu, esam uz Golgatas kalna un redzam Jēzu, kurš mirst mūsu dēļ, kurš iet vēl tālāk - ļauj lai mēs Viņu ēdam."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

3. stacija Kungs Jēzus pirmo reizi pakrīt zem krusta

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

Psalms 21, 15 - 16

"Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks. Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Tātad, tas ir brīdis kad mēs, atrazdamies Kristū un krusta garīgumā, tiekam pārveidoti par atpestījošās mīlestības instrumentiem. Tiek aplūkotas būtiskas patiesības, kuras nevar un kuras nedrīkst aizmirst."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

4. stacija Kungs Jēzus Krusta ceļā satiekas ar savu vissvētāko Māti

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 34 - 35)

"Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas. "

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Iedomājieties kā tajā brīdī jutās Marija, kad iekšēji piedalījās sava Dēla nāvē! Nerunāju par citām personām, par Jāni, par Mariju Magdalēnu, jo vienīgi Marija zināja, ko nozīmē šis vārds: "Augāmcelšanās". Jānis bieži bija dzirdējis to atkārtojam un droši vien arī Marija Magdalēna, taču neizprata tā dziļāko nozīmi. Marija, jā, bet neraugoties uz to, ka, ja arī zināja, ka viņas Dēls augšāmcelsies, nesa sirdī visas šīs nāves pārveidojošās sāpes."

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

5.stacija Kirēnes Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (23, 26)

"Kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Tātad, krusta upura aktualizācija notiek caur Euharistisko Jēzu, kurš ir nezūdošais centrs, Baznīcas un cilvēces vēstures nemainīgais punkts.

Visi ir aizgājuši, tāpat mēs aiziesim un citi aizies, vienīgi Euharistiskais Jēsus neaiziet. Viņš Svētajā Misē un euharistiskajā klātbūtnē īsteno atpestīšanas noslēpumu, kas tiek aktualizēts caur Euharistisko Jēzu.

Tas ir mūsu ticības būtisks punkts: Euharistija savā būtībā ir upuris, tā dara klātesošu krusta upuri."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

6. stacija Veronika noslauka Kungam Jēzum vaigu

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

Psalms (26, 8 - 9)

"Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība. Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem, nedz manu dzīvību ar tiem, kas izlej asinis, pie kuru rokām līp noziegums un kas ar savu labo roku pieņem netaisnas dāvanas!"

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Euharistiskā Jēzus pazemība. Vārda 'pazemība' izcelsme saistīta ar 'zemi': pazemīgs ir kaut kas tāds, kas tuvs zemei, tāds, kas sevi nepaaugstina, tāds, kas nenosaka toni. Un tieši tāda ir Euharistija - Jēzus, kurš pazemina sevi, kļūstot par lietu. Tieši Euharistijā Viņš nonāk līdz maksimālai sevis pazemošanai, līdz maksimālai pazemībai. Kungs ir šeit, taču nav nekāda spožuma, nekādas godības, nekādas varenības. (..)

Pazemība ir liels tikums, ko Viņš vēlējās mums iemācīt. Viņš gribēja mums iemācīt visus tikumus, taču starp tiem ir viens, kas rada, jāatzīst, gandrīz neatrisināmu problēmu, un tas ir tieši pazemības tikums."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

7. stacija Kungs Jēžu otru reizi pakrīt zem krusta

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Isaja grāmatas (53, 2 - 3)

"Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu. Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām. "

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Šī krusta mīlestība, kuras turpinājumu ir Euharistijā, savu īstenojumu rod moceklībā. Kopsavilkumā ir trīs lieli punkti: krusta mīlestība, krusta mīlestība Euharistijā un krusta mīlestība Euharistijā, kas īstenota moceklībā."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

8.stacija Sievetes apraud Kungu Jēzu

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (23, 27 - 31)

"Bet Jēzum sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja. Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ! Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?"

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Euharistija mūs vieno ar Kristus mīlestību. Tāpat arī, realizējot mūsu dzīvē agapes pilnību, tas ir mīlestības pilnību, moceklība pilnīgi īstenojas un konkretizējas vienotībā ar Euharistijā īstenoto Christus passus (cietošo Kristu), un beigās atkāj mūsos augšāmcēlušā Kristus klātbūtni."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

9.stacija Kungs Jēzus Krusta ceļā pakrīt trešo reizi

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Psalms (118, 25 - 28)

"Ak Kungs, palīdzi! Ak, Kungs, lai labi izdodas!

Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Mēs raidām jums pretī savu svētību no Tā Kunga nama. "

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Pirmbaznīcā Euharistija bija kopienas centrs. Apustuļu darbu grāmatā ir rakstīts: "Viņi ikdienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi" (Apd 2, 46), tas ir, svinēja Euharistiju.

To, ka dažādās Baznīcās Euharistijai ierādīja centrālo vietu, ir iespējams pārliecināties ar daudzu dokumentu palīdzību. Piemēram, sv.Pāvils Vēstulē korintiešiem pārmet par pretlikumībām, kas notika Euharistijas laikā.

Tāpat no pirmā gadsimta Didahē, tas ir Divpadsmit apustuļu mācībā, Euharistijai ir ierādīta centrālā vieta un ir saglabājusies pirmā euharistiskā lūgšana, kuru varētu arī definēt kā pirmo kanonu.

Kāda apustuļa Pāvila iedvesmota vēstule - Vēstule ebrejiem, visa ir centrēta uz Kristus priesterību.

Arī daudzi citi raksti liecina par Euharistijas centrālo vietu pirmbaznīcas sirdī, jo Kristus ir atstājis Euharistiju kā savas Baznīcas sirdi. Tā izpauž, turpina, dara klātesošu krusta mīlestību."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

10. stacija Kungam Jēzum novelk drēbes

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 23)

"Tad kareivji, piesituši Viņu krustā, paņēma Viņa drēbes (un sadalīja četrās daļās, katram kareivim pa daļai) un svārkus. Bet svārki nebija šūti: tie bija viscaur austi."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Līdzās pazemībai - nabadzība. Patiesībā, ja nu ir kāda lieta, kam raksturīga nabadzība, tad tā ir maize. Tādēļ, ka maize ir arī nabadzīgo ēdiens, tādēļ, ka maize ir salīdzinoši lēta, tādēļ, ka maizi nav iespējams padarīt bagātīgāku vai nabadzīgāku. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu vairāk vai mazāk apstrādāta, tā ir un paliek maize... Un Jēzus izvēlējās maizi - konkrētu un praktisku nabadzības izpausmi.

Mēs jau varam izgatavot greznu ornamentu Kungam, mēs varam Viņu apņemt ar zeltu, varam, ja vēlaties, ievietot monstrancē, kas nosēta ar dimantiem, taču Viņš nemainās - Viņš joprojām ir maize … Nabadzība, iespējams, ir tikums, kas ārēji skar visvairāk, jo šai jomā Kungs gandrīz vai pārspīlējis, sasniedzot nevis vienkāršu nabadzību, bet gan galēju nabadzību, pilnīgu postu. Jo piedzimt kūtī ir nevis nabadzība, bet gan posts. Un nomirt uz krusta koka ir nevis nabadzība, bet gan posts."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

11. stacija Kungu Jēzu piesit krustā

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (23, 33 - 34)

"Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Jēzu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi. Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus. "

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Krusts ir Kristus derība ar cilvēci, derība, par ko esam paraduši domāt Pēdējo Vakariņu kontekstā, bet kam ir vistiešākais sakars ar Lielo Piektdienu un Kristus nāvi.

Visbeidzot krusts ir tas, pie kura no Kristus sirds izplūst divi pestīšanas sakramenti: Kristība un Euharistija. Līdz ar to tas ir punkts, uz ko bija vērsts Kristus skatiens Viņa dzīves laikā, tas ir punkts, ko Viņš vēlējās sasniegt. Tas ir kaut kas būtisks Viņam. Ne jau tāpat vien liturģija mums liek teikt: Adoramus te, Christe, et benedicimus tibi, quia per sanctam crucem tuam redimisti mundum (Mēs tevi pielūdzam, Kristu, un tevi slavējam, jo ar savu svēto krustu tu atpestīji pasauli). Kristus krustā esam glābti no nāves, tādēļ varam sacīt, ka krusts simbolizē mūsu pestīšanas ceļu."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

12. stacija Kungs Jēzus mirst pie krusta

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 28 - 30)

"Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss padarīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: Slāpstu! Tur bija nolikts trauks, pilns etiķa. Tad kareivji etiķī piesūcināja sūkli, uzsprauda izapa stiebrā un pacēla pie Viņa mutes. Kad Jēzus etiķi bija baudījs, Viņš sacīja: Ir izpildīts! Un Viņš, galvu noliecis, atdeva garu."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Cik no jums var patiesi pateikt, kas ir Kristus krusts? Cik no jums var pateikt, ka mīl Kristus krustu? Es saku: nevis pieņem, bet mīl Kristus krustu. Cik no jums saprot, ka tas, kam ir kāda nozīme, ir krustā sistā Kristus triumfs; nevis mans triumfs, bet krustā sistā Kristus? Pārbaudīsim, vai mūsu dzīve nekļūst tieši par tādu sava es cildināšanu, tā vietā lai būtu krustā sistā Kristus cildināšana un mīlestība. Tas ir viens pamatjautājums, ko es vēlētos, lai katra no jums sev uzdod, dziļi, patiesi un godīgi palūkojoties uz sevi: kas ir tas, ko meklējam, kas ir tas, ko meklējat jūs, pašas sevi vai Kristu? Jāatdzīstas, ka visai bieži sev to jautāju un ar dziļām skumjām man jāsaka, ka ne vienmēr mēs meklējam Kristu, krustā sisto Kristu, mēs meklējam sevi un tieši ...Padomājiet par to: ja mums izdotos aprakt sevi, lai ļautu triumfēt Kristum, ja mums izdotos pārvarēt savu egoismu un dot sevi bez nosacījumiem un līdz galam, nebūtu iespējama nekāda neuzticība."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

13. stacija Kunga Jēzus miesu noņem no krusta

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jāņa evaņğēlija (19, 25)

"Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte un Viņa mātes māsa Marija, Kleofasa sieva, un Marija Magdalēna."

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Bezgalīga ir šī Jēzus pacietība pret katru dvēseli, Euharistiskā Jēzus pacietība pret mūsu steidzīgajām dvēselēm, kurām neatrodas laika, lai pabūtu ar Viņu, kuras Viņu saņem un tad aizmūk, mazliet - cik ļoti negribētos to teikt - kā Jūdas naktī. Bezgalīga ir Jēzus pacietība pret dvēselēm, kas iet pie Viņa, lai runātu ar Viņu par visu, izņemot Viņa mīlestību. Mēs atceramies lūgt, taču aizmirstam, ka pāri par visām prasībām un vajadzībām, tā ir mīlestība, kas gaida Euharistijā, tā ir kāda sirds, kas mīl un kas gaida kaut nedaudz mīlestības. Kungs pacietīgi gaida, gaida mūsu dvēseles.

Cik gan bieži Jēzus pacietība tiek pārbaudīta, arī Svētās Mises laikā! (..) Nabaga Jēzus, kuram jākļūst par akrobātu savu kalpotāju steidzīgajās un nervozajās rokās. Un tad tās krusta zīmes, kuras nemaz nav krusta zīmes, un tā liturģija, kas nav skaidra. Padomājiet, ar kādu mātes maigumu Svētā Jaunava vēlreiz ņemtu Jēzus Miesu savās rokās, ja viņai nāktos svinēt Svēto Misi! Piedzīvojiet ciešanas, redzot, ka trūkst maiguma attieksmē pret Jēzu, un tajā brīdī izturieties labi pret Kungu vismaz jūs…"

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu,

R. Apžēlojies par mums.

 

14. stacija Kunga Jēzus miesa tiek guldīta kapā

 

V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam,

R. Jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.

 

Lasījums no Jāņa evaņğēlija (19, 40 - 42)

"Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās audeklā kopā ar smaržām, kā tas bija parasts, jūdus apbedījot. Bet tanī vietā, kur Viņš tika krustā piesists, bija dārzs un dārzā jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts. Jūdu sagatavošanās dienas dēļ tur viņi guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu."

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Lūk, Euharistijas realitāte: Jēzus, kurš nāk, lai mums ļautu sevi ēst, Jēzus, kurš vēlas, lai mēs Viņu ēstu, Jēzus, kurš grib, lai mēs Viņu ēstu, Jēzus, kurš gandrīz vai piespiež sevi ēst, Jēzus, kurš mums māca, kā mīlēt savu tuvāko un kā mīlēt Viņu. (..) Jēzus Euharistijā mums sniedz sevis dāvāšanas tuvākajam un mīlestības pret Dievu maksimālu piemēru. (..)

Dievs parādīja savu mīlestību pret mums, savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu (sal. 1 Jņ 4,9).

Euharistija ir šīs mīlestības turpinājums, tās mūžīgs apliecinājums. Tādēļ jau savu mīlestības bausli Jēzus mums deva Pēdējo vakariņu laikā: tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis ( 15,12). Euharistija ir Jēzus un Tēva mīlestības pret mums turpinājums, tāpēc tā pieprasa mīlestību pret Jēzu, pret Tēvu un pret brāļiem."

 

V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu, R. Apžēlojies par mums.


Web master