2013. gada 15. septembris - Parastā liturģiskā laika 24.svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa

Vadlīnija: Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! (Ps 51, 3-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīties no savām noziedzībām un grēkiem, un lūgt no Dieva patstāvīgu garu un pestīšanas prieku.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi žēlsirdīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Augšāmcēltais, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 32, 7-11.13-14)

Šodien mēs lasām par to, ka cilvēks Dieva priekšā un cilvēks cilvēku priekšā – tas ir bieži pilnīgi dažādi cilvēki. Mozus, redzot Dievu, sajūt Viņa varenību un žēlsirdību. Tauta izradījās neuzticīga, bet Mozus runa ar To, Kas stiprāks pār jebkādu grēku. Ar To, kas soda ar žēlsirdību, ne pēc savas taisnības. Un Mozus lūdz Dievu būt žēlsirdīgam pret neuzticīgo tautu. Tādā stāvoklī, saņemot piedošanu paganu tautai, viņš noiet lejā un uzreiz viss mainās. Cietsirdīgs sods, akmens plāksņu iznicināšana – tādā veidā izpaužas viņa dusmas. Pazīstama situācija. Cik bieži mēs ar dusmām lasām par ticīgo cietsirdīgo rīcību pret neticīgiem, pret ticīgiem, kas tic citam, kas izpauž savu ticību citādāk. Mūsu priekšā cilvēku darbība, kas nespēj ievietot sevī Dieva žēlsirdību. Mēs pat gatavi lūgt piedošanu grēciniekiem, bet neesam gatavi piedot tos, kas nav šīs žēlastības cienīgi.

Psalms 51 (50)

II lasījums (1 Tim 1, 12-17)

Otrajā lasījumā Pāvels runa par savam pārveidošanām, viņš atzīst, ka bija kristiešu vajātājs, kas bija zināms arī pārējiem, kas pazina apustuli. Bet, pēc viņa vārdiem, viņš arī tad bija patiess, kā vēlāk, kad kļuva kristietis, un par ticīgo vajātāju kļuva savas nezināšanas dēļ. Kas attiecas uz kļūdām, ja garīga dzīve ir normāla, Dievs vienmēr var tos izlabot, parādot meklētājam pareizo ceļu. Viņš tieši to izdarīja ar Pāvelu, izveidoja tikšanās ar Augšāmcelto pa ceļam uz Damasku, kas pārvērta visu nākamo apustuļa dzīvi. Pāvelam liecība par Dievu nozīmē, liecināt par savām tikšanām ar Kristu un par Valstības pieredzi, kas atklājās viņam šīs tikšanas laikā un vēlāk, viņa apustuliskā kalpojuma laikā.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 15, 1-32)

Šis fragments, līdzība par pazūdušo dēlu, ar skaidro precizāti stāsta par mūsu dzīvi. Jo katrs no mums izmanto savu dzīvi un radīto pasauli tā, it kā Radītājs nomira, un mēs saņemam no Viņa mantojumu. Un katru no mums Tēvs gaida kā Savu iemīļoto dēlu. Problēma ir tāda, ka mums bieži liekas, ka tas - cūka kūts, kurā mēs sevi iedzinām – vislabākā iespēja. Pēc sava naivuma mēs domājam, ka miers un skaistums, prieks un žēlsirdība – mūsu sasniegtas pasaules īpašības, bet mēli, cietsirdība, krāpšana un ienaids – laika nejaušās grūtības. Diemžēl viss ir otrādi. Ja izvēle starp dzīvību un nāvi, ļaunumu un labumu ir gandrīz saprotama, tad nav iespējams nedomāt par cilvēku mīlestību, kuru Visvarenais dāvā mums, neskatoties uz mūsu nodevībām. Jo tikai no Viņa nāk viss labais šajā dzīvē, un bez Viņa iejaukšanās mēs paliksim tukšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visvarenais Dievs, mūsu Tēvs! Tu radīji mūs, lai mēs godinātu Tevi, meklētu Tevi un cerētu tikt Debesīs pie Tevis. Slava Tev, Kungs, par ticības dāvanu! Slava Tev, Kungs, ka Tu dāvāji mums spēku turpināt ticības ceļu caur tumsu un pārbaudījumiem! Laimīgie tie, kas jau dzīvo Tavā pasaulē! Laimīgie tie, kas jau redz Tevi! Laimīgie tie, kuru sirdis vairāk nemoka skumjas un šaubas, tāpēc Tu tos apgaismoji. Kungs, dāvā man gudrību un drosmi turpināt ceļu, kuru Tu man dāvāji. Dāvā man spēku iet tur līdz galam. Bezgalīgi izlej savu žēlastību un piedošanu uz manām vājībām un kļūdām! Un šaubu un baiļu vietā ieliec savu gudrību un mieru. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!