Vadlīnija: Debesis sludina Viņa taisnību un taisnīgumu, un visas tautas redz Viņa godību. (Ps 97, 6)

Ievads: Ar Kristus Pārveidošanās svētku atzīmēšanu baznīca svinīgi atzīst un slavina Dievības un cilvēcības savienojumu Kristus personā. Lai atbalstītu ticību savos mācekļos, kad tie redzēs Viņa ciešanas, Jēzus Kristus parādīja viņiem Savu dievišķo slavu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Visuaugstākais pār visu pasauli, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mans Kungs un Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi Dieva Uguns, apžēlojies par mums.

I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)

Šī lasījuma būtība ir saprotama bez komentāriem: kādām valstīm vietā atnāks citā Valstība, kuru nenoteica zemes spēks, bet Dievs un atsūtītais Mesija. Nāk Tiesas diena, kad Dieva tronis triumfē par visiem, kas mēģināja ielikt augstāk pār Dievu. Pēc Tiesas par pasauli valdīs Mesija, un zemes valstībām vietām nāks Mesijas Valstība, par kuru runāja daudzie pravieši.

Psalms 97

II lasījums (2 Pēter 1, 16-19)

Otrajā lasījumā Pēteris vēlreiz pasvītro, ka esot Kristu darbu liecinieks, un lūdz īpaši ievērot, ka par Viņa mācību viņš liecina, pamatojoties uz savām atmiņām. Pēteris liecina par to, ko viņš redzēja pārveidošanās kalnā, par ko Kristus lūdza nevienam nestāstīt, kamēr Viņš neaugšāmcelsies no miroņiem.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 1-9)

Uz kalna virsotnes notiek visvarīgākās Dieva tikšanās ar cilvēku: Mozus saņem likumu, Elija sadzirdēja Gara elpu. Tagad kalnā kāpj Jēzus, lai sāktu Pašam Sevī cilvēka pārveidošanu: no baiļu un naida slimības – pie dievišķās gaismas. Lejā, uz līdzenas zemes praviešus vienmēr gaidīja vilšanās un neatzīšana: Mozus ieraudzīja zeltā elku, Elija – atkrišanu un vajāšanu. Jēzus kāpj lejā, lai doties uz Savam tikšanām ar ciešanām, nāvi un augšāmcēlšanām – lai Iemīļotā Dēla pārveidošanās neapstātos uz Viņa, lai katrs varētu iet pa Viņa ceļu – kļūt par iemīļoto Tēva dēlu vai meitu, dzīvojot ar Viņa gaismu. Un šajā dienā mēs varām ienākt šajā sakarībā starp Dieva gaismu un Kristus krustu, kas atklāj ceļu pie vispārīgas Augšāmcelšanas.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Vārds, ak, Kristus!

Dāvā, lai es pazītu Tevi, dāvā, lai mīlētu Tevi! Tu esi Gaisma, dāvā, lai arī manā nabadzīgajā dvēselē ienāktu kaut viens gaismas stars, lai es varētu Tevi ieraudzīt un Tevi saprast.

Dāvā man kaut ar vienu acu uzmetienu ieraudzīt Tevi, bezgalīgais skaistums!

Izdzēs mazliet savu varenu gaismu, lai manas acis varētu uz Tevi paskatīties un ieraudzīt Tavu bezgrēcīgu pilnību.

Atver manas ausis Taviem dievišķiem vārdiem, lai es sadzirdētu Tavu balsi un domātu par Tavam pamācībām. Atver manu prātu un manu gudrību, lai Tavs vārds ienāktu manā sirdī un es varētu to sajust un saprast.

Dāvā man lielu ticību uz Tevi; tādu, lai tajā visi Tavi vārdi kļūtu man par gaismu, kas apgaismo, un dāvā iet Tev pretī, un sekot Tev visos manos taisnprātīguma un patiesības ceļos.

Ak, Kungs, Dieva Vārds, Tu esi mans Kungs, vienīgais un neaizvietojamais Mācītājs! Saki, jo es vēlos klausīties un izpildīt Tavus vārdus, jo zinu, ka šie vārdi nāk no Debesīm. Es vēlos tos kalusīties, domāt par tiem, izpildīt savos darbos, u.tt. Tajos ir dzīve, prieks, miers un laime. Saki, Tu esi mans Kungs, mans Mācītājs, un vienīgi Tevi vēlos klausīties. (A.Ševrie)

Mises noslēgums un vadlīnija

Pateiksimies Kristum par Viņa upuri, ciešanām un nāvi mūsu dēļ!