Vadlīnija: Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! (Ps 33, 12)

Ievads: Šīsdienas liturģija mums atgādina par mūsu dzīves uzdevumu un par paklausību Dievam.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mūsu palīgs un vairogs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi augšāmcēlies, apžēlojies par mums.
Kungs, kas visu atdzīvini, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 1, 1-2,2)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par pasaules un cilvēka radīšanu. No sākuma Dievs radīja debesis un zemi. Pēc tam Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, lai tas valdītu pār visu pasauli un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū. No sākuma Viņš radīja vīrieti, pēc tam sievieti, un, viņus svētot, teica: „Augļojoties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet par visu, kas ir uz zemes. Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš darīja, un tas bija ļoti labs.

Psalms 104

II lasījums (1 Moz 22, 1-18)

Otrajā lasījumā mēs redzam, ka Dievs pārbauda Ābrahāma paklausību, lai viņš upurētu savu vienīgo un mīļoto dēlu. Kaut Ābrahāms ir ļoti noskumis, viņš ir gatavs šo lūgumu izpildīt, un pati pēdējā brīdī Dievs viņu apstādināja un deva aunu, lai upurētu Dievam par godu. Par tādu paklausību Dievs solīja, ka Ābrahāmu svētīs un vairos viņu pēcnācējus kā debesu zvaigznes un viņa pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 16, 1-7)

Šodien mēs lasām par sievietēm, kas gāja pie Jēzus kapa, lai svaidītu Viņa miesu ar speciālām eļļām. Kad visi apustuļi gulēja vai atradās neskaidrības garā, šīs sievietes atnāca pie kapa, lai izdarītu to mazo, kas bija viņu spēkos. Viņi, ne par ko nedomājot, gribēja atdot pēdējās godības, neskatoties uz to, ka ar viņām nebija neviena, kas palīdzētu atstumt smago akmeni no alas. Viņi gāja sirds ceļu, nevis saprata. Un šajā ceļā viņi bija pirmās, kas uzzināja par Augšāmcelšanām. Sieviešu sirdis bija tik vienkāršas un atvērtas, ka viņi uzreiz uzticējās eņģeļu vārdiem, kuri teica par Jēzu un tukšo kapu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tik diženais klusums
un tukšums.

Kungs,
iemāci mani apklust.
Iemāci mani apklust Tava priekšā.
Iemāci mani klusumā būt kopā ar Tevi.

Kungs,
Iemāci mani gaidīt.
Iemāci mani sagaidīt.

Kungs, ļauj man sagaidīt
Tavas augšāmcelšanās,
Lai arī es varētu augšāmcelties.

Mises noslēgums un vadlīnija

Pildiet Dieva Gribu ar vienkāršu un parastu sirdi!