Parastā liturģiskā laika 27. svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa

 

Vadlīnija: Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! (Ps 128, 1)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina pateikties Dievam par Viņa bezgalīgo žēlsirdību un palīdzību.

 

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visspēcīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, nāves uzvarētājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (1 Moz 2, 18-24)

Pirmais lasījums mums parāda, ka cilvēkam būt vienam ir grūti un tas nav labi, jo vientulība viņam laupa tuvus cilvēkus un līdzekļus, lai visspusēji attīstīt savu personību, jo šis process notiek saskaroties ar citiem cilvēkiem. Dievs rada Ādama palīgu, šie vārdi no vienas puses parāda sievas augstāko vērtību, jo viņa ir līdzīga vīram, tas ir, tāpat nes sevī Dieva tēlu, bet no otras puses – viņas atkarību no vīra, jo katrs palīgs stāv zemāk nekā viņa priekšnieks.

Psalms 128

II lasījums (Ebr 2, 9-11)

Otrajā lasījuma mēs lasām, ka Jēzus kļuva par mazāku eņģeļu priekšā un atpestīja cilvēku no grēka un nāves verdzības, Viņš tika vainagots ar slavu un godu kā Dievs-cilvēks, kas uzvarēja nāvi ar nāvi. Savā bezgalīgajā žēlsirdībā Viņš visus pievelc pie Sevis un savieno ar Sevi, Viņš nekaunās saukt cilvēkus par Dieva bērniem, par Saviem brāļiem.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)

Patiesība – Kristus vārdos „ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir”. Laulība – tā ir parādība, kas attiecās uz mūžību. Tā nedrīkst būt izpostīta ar cilvēka kaislēm. Kristus noraida Mozus šķiršanās atļauju, skaidrojot to ar cilvēka cietsirdību. Tas ir, Vecās Derības šķiršanas principi Jaunajā Derībā pazaudē savu spēku. Apustulis Pāvils saka, ka noslēgta laulība ir mūžīga. Ja vīram un sievai nav spēka dzīvot kopā (kaut Dievs dāvā visu nepieciešamo, galvenokārt – mīlestību), tad viņiem jādzīvo atsevišķi (jāpaliek vienam) vai jāsalabst.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, pilnībā atdodu sevi Tavas rokās. Dari ar mani to, ko vēlies! Tu mani esi radījis Sev. Nevēlos vairs domāt par sevi. Tev es gribu sekot. Ko vēlies no manis? Ko pieprasīsi no Manis, to es arī vēlos izpildīt. Tev upurēju savas vēlēšanās, apmierinātības, vājumus, plānus, spriedumus, kas attālina mani no Tevis un atmet atpakaļ, pie sevis. Dari ar mani to, ko vēlies! Es netirgojos. Es nesaku – es vēlos sekot Tev, jo es esmu vājš. Es vienkārši paļaujos uz Tevi, lai Tu vestu mani vienalga kur; es vēlos sekot Tev tumsā un vienīgi lūdzu dot man spēku šai dienā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomā, vai tu esi gatavs pilnībā paļauties uz Dievu? Sekot Viņam ne tikai gaismā, bet arī tumsā; izpildīt to, ko Viņš vēlās, nevis tu.