Parastā liturģiskā laika 4.svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atvērt savu sirdi Dieva mīlestībai, paļauties uz Viņu un nebaidīties izpildīt Kunga gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Kas aicina mūs kalpot, apžēlojies par mums!

Kristu, Kas esi mūsu Mīlestība, apžēlojies par mums!

Kungs, Kas esi mana cerība, apžēlojies par mums!

I lasījums (Jer 1, 4-5, 17-19)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par pravieša aicinājumu kalpot. Tas, kuru Dievs aicināja kalpot bieži vien jāstājas pretī pret sevi noskaņoto vai vienkārši apvainoto pūli. Un pat ja ir sagrauts, viņš paliek par uzvarētāju. Jo uzvara vienalga pieder Tam, Kas aicināja pravieti kalpot. Viņš nesaka, ka baidīties ir aizliegts. Bet Viņš saka: „Nebīsties!” Pat ja ir bail – tavus darbus nedrīkst vadīt bailes.

Psalms 71

II lasījums (1 Kor 12,31 – 13,13)

Šīsdienas lasījums no vēstules Korintiešiem bieži sauc par mīlestības himnu. Apustulis Pāvels saka mums, ka bez mīlestības nav jēgas. Pirmajās rindās viņš apraksta pilnīgi satriecošās dāvanas: runātu ar eņģeļu mēlēm, pravietojuma dāvana, ticība, kas ļauj kalnus pārcelt... Cik tas ir brīnišķīgi! Bet bez mīlestības... Mīlestība – vienīga, kas dāvā jebkurai dāvanai, jebkurai darbībai jēgu. Mīlestību nevar „izdomāt”, izsaukt savā sirdī mākslīgi. Mīlestība nāk no paša Dieva. Tā ir vislielākā dāvana.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (4, 21-30)

Šajā fragmentā Dievs mums atgādina, kas Viņš sūta praviešus ne tikai izvēlētājai tautai, bet arī pagāniem. Kungs atnāk pie tiem, pie kuriem Viņš Pats vēlās atnākt. Dieva atnākšana cilvēka dzīvē – tas nav atalgojums par varoņdarbiem askētismā vai ideālo dievbijību. Kungs nāk pie tiem, kam tas ir vajadzīgs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kādu dāvanu es atnesīšu Tev? Savu mīlestību – Tu dāvāji to man!

Savu pazemību – Tu devi man pazemību!

Savu pacietību – Tu devi man spēkus paciest!

Savu cīņu – Tu cīnījies ar ienaidniekiem un ar mani!

Savas asaras – Tu tos izlēji! Savas darīšanas- Tu domāji par tiem!

Savas lūgšanas – tie ir Tavi! Tavu Vārdu – tas ir Tavs!

Ko es atnesīšu Tev? Manu dvēseli, kas ir augšāmcelta!

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūgsim Svēto Garu, lai viņš radītu no mūsu akmens siržu – dzīvus sirdis, un dāvātu viņiem mīlestību.