Vadlīnija: Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. (Ps 30, 6)

Ievads: Šīsdienas liturģija mums atgādina par mīlestību, par Dieva mīlestību pret saviem bērniem. Aicina nožēlot grēkus, atgriezties pie sava Tēva un atzīties, ka mīli Viņu no visas sirds.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu Savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu, Vienīgais, visu upurēji mūsu dēļ, apžēlojies par mums.

Kungs, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 5, 27-32.40b-41)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka cilvēki nožēlo grēkus tieši tad, kad uzzina par krustasisto un augšāmcelto Kungu. Ziņa par to, ka Kaut kas atnāca tavas glabšanās dēļ un tevis dēļ tika nogalināts, pat neskatoties uz to, ka ir augšāmcēlies, satrauc cilvēku. Un ja viņš klausās šo ziņu un atzīst Jēzu par savu Glābēju, Kungs priecājas par atrasto aitiņu.

Psalms 30

II lasījums (Atkl 5, 11-14)

Grāmata, kurā ietvēra pasaules radīšanas vēsture, kurā var ieraudzīt to, kas notiek aiz telpas un laika, nav pieejama cilvēkam. Neviens nevar to izlasīt. Neviens nevar nokļūt nākotnē, kaut katrs cilvēks vēlās šīs zināšanas. Apustulis raksta, ka viņš raudāja no tā, ka neatradās neviens no cilvēkiem, kas varētu atvērt šo grāmatu. Atbildei par viņu asarām kļūst Jēra parādīšanās. Pirmais, kas tādā veidā nosauca Kristu, bija Jānis Kristītājs, un tagad mēs redzam Kristu pārdabisko vērtību. Kļūstot par cilvēku, Viņš brīvprātīgi atņēma no Sevis visus dievišķus prerogatīvus, Viņam vajadzēja atpūsties, gulēt, ēst, Viņš cieta un nomira. Un uzvārējot nāvi, Viņš var atvērt šo grāmatu – vienīgais no visiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis

(21, 1-19)

Mēs lasām par augšāmcelto Jēzu un Pēteri, kas nesen nodeva Viņu. Jā, zaudējuma bēdas un Augšāmcelšanās prieks, droši vien jau „izmazgāja” šo rīcību, bet tas vienalga tika izdarīta... Jēzus dod Pēterim iespēju trīs reizes pateikt par savu mīlestību. Tas ir vajadzīgs, lai Pēteris ar aizdziedēto brūci varētu iet un sludināt Evaņģēlija vēsti. Pēterim nav ko zaudēt un slēpt no Kunga. Tieši tāpēc viņa vārdi – tas nav tikai atzīšanās mīlestībā, bet kaut kas vairāk: „Tu visu zini; Tu zini, ka es Tevi mīlu”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā man spēku sagaidīt Tevi klusumā un pacietībā. Dāvā pazemību, kurā dzimst miers, un atbrīvo mani no lepnuma, vissmagākās nastas. Piepildi manu sirdi un dvēseli ar mīlestības vienkāršību. Lai visu manu dzīvi aizņem tikai viena vienīga doma un vēlēšanās – mīlēt. Lai es varētu mīlēt ne pilnības dēļ, ne nopelna dēļ, ne tikuma dēļ, ne svētuma dēļ, bet tikai Tevi paša dēļ! Jo ir tikai viens, kas spēj piepildīt ar mīlestību un apmaksāt to, - Tu pats. (Tomass Mertons).

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien atbildiet Kungam uz Viņa mīlestības saucienu!