Vadlīnija: Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma. (Jes 12, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija atgādina mums par mūsu attiecību ar Dievu svarīgumu. Uz kā balstās mūsu attiecības ar Viņu? Cilvēka taisnīgums, Dieva mīlestība vai grēku nožēla?

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir patiesa Mīlestība, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir labais gans, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir taisnīguma avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 34, 11-16)

Pirmajā lasījumā mēs lasām vārdus, kas stāsta par Kristu kā par labo Ganu, kas sasilda ar Savas Sirds siltumu nomaldījušās avis. Mums patīk šis salīdzinājums ar aitām, tās ir tik baltas, nabagas, vājas un maigas. Bet tie, kas audzē īstas aitas, zina, ka tie dažreiz ir netīri, stūrgalvīgi, stulbi un ļauni. Un, lūk, par tādām „aitām” labais Gans atdod savu Dzīvi.

Psalms 23

II lasījums (Rom 5, 5B-11)

Apustuļa Pāvila vārdi pievērsti visiem, kas, ticot Kristum un sākot jaunu dzīvi, atklāja sevī iepriekšējo tieksmi pret grēku un iekrita skumjās. Pāvils apgalvo, ka ne mūsu bezgrēcība atnes mums glābšanu, bet Dieva mīlestība. Dievs dara visu, kas ir vajadzīgs mūsu izlīgšanai ar Viņu, ne „atmaksājot” mūsu taisnīgumu, bet atbrīvojot no grēka verdzības. Pieņemot ticību, mēs, pat ja grēkojam, bet ne naidīguma pret Dievu dēļ, bet mūsu „pasaules” attiecību ar Viņu nepilnības dēļ. Bet kristieša dzīves jēga – šo attiecību attīstība caur Kristu, tāpēc „nav mums ceļa skumt”.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (15, 3-7)

Vai tiešam Dievam viens cilvēks ir svarīgāks nekā 99? Bet katrs no tiem 99? Vai taisnīgums ir slikti? Vai mēs neesam aicināti uz taisnīgumu? Liekas, ka šie Jēzus vārdi var mūs novest uz dažām pārdomām: pirmkārt, Dieva priekšā stāv katrs cilvēks personiski, bet ne kolektīvā. Katram no mums ir dažādas starpcilvēku saites – ģimenes, darba, kaimiņu, baznīcas – tie ir svarīgi, bet tikšana ar Dievu notiek tikai viens ar citu, un šīs tikšanās pārveido mūsu dzīvi un ienes kvalitatīvas pārmaiņas mūsu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Otrkārt, ar ko mēs stāvēsim Dieva priekšā? Vai ar mūsu taisnīgumu? Šeit ir svarīgi, vai mēs apzinām savu netaisnīgumu, grēcīgumu, un lūdzam Dievu, lai Viņš kaut ko ar to izdarītu, - vai uzskatām, ka mums viss „nav sliktāks, nekā citiem”, un neredzam vajadzību nožēlot grēkus. Pirmais ceļš atklāj mūs tikšanai ar Dievu, bet otrs – dara bezdibeni starp mums un Viņu dziļāk.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Saldais Jēzus, kas ir saldāks pār Tevi? Saldas atmiņas par Tevi, saldāki pār medu un citiem saldumiem. Tavs Vārds – saldumu vārds, pestīšanas vārds. Ko nozīme Jēzus, ja ne glābējs? Labais Jēzus, kas ir dāvājis mums salduma avotu, tas ir ticību, dāvā mums arī cerību, un mīlestību, lai, dzīvojot un mirstot ar tām, mēs varētu beigu beigās sasniegt Tevi. Āmen.

Sv. Antonijs no Padujas

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien lūgsimies litāniju Vissvētajai Jēzus Sirdij par neticīgiem tava ģimenē!