Parastā liturģiskā laika 10. svētdiena, Psaltērija X nedēļa

Vadlīnija: Ak, Kungs, Tu Savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, (..) bet, kad Tu apslēpi Savu vaigu, tad es iztrūkos. (Ps 30, 8)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina veidot personisko pieredzi attiecībās ar Kristu, uzticēties Kungam un vienmēr izvēlēties pareizi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi mans Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu esi Augšāmceltais no miroņiem, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu esi patiesais Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Ķēn 17, 17-24)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par cilvēku, kuram jāizvēlas: kaut ko izdarīt sevis vai cita dēļ. Lasot, mēs saprotam, tāpat kā nabaga atraitne saprot, ka miltiem un sviestam jābeidzas. Un kaut viņa saprot, ka pēdējā maizes porcija viņu ar dēlu neglābs, atdot to „svešam cilvēkam” – kaut kā savādi. Elija sola viņai, ka Kungs neatstās viņus. Bet šo grūti pieņemt, jo tas ir pretstats šīs materiālas pasaules likumiem. Atraitne ir izvēles priekšā. Un Kungs dod viņai spēku pareizai izvēlei. Un pēc tam pierada, ka Viņam ir pa spēkam rūpēties par katru labāk, nekā mēs paši.

Psalms 30

II lasījums (Gal 1, 11-19)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvils stāsta, ka viņš satiek Augšāmcelto Kristu pa ceļam uz Damasku, un tikai viņam pašam jāsaprot, kā dzīvot tālāk, kā jāveido attiecības ar Viņu, Kuru viņš meklēja un beidzot atrod tur, kur negaidīja atrast. Citi varēja pastāstīt Pāvelam par savu pieredzi, bet nevarēja to darīt, jo tā ir viņa paša pieredze. Bet Pāvelam vajadzīga sava pieredze, jo Dievam viņš bija vajadzīgs kā liecinieks, bet patiess liecinieks nevar liecināt no svešiem vārdiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (7, 11-17)

Kristus atnāca pie mums, lai dalītu ar mums galvenos dzīves pārdzīvojumos. Viņš priecājas par līgavaini un līgavu laulībās, Viņš jūt līdzi mātei, kas pazudēja dēlu. Tas vienmēr bija un būs, kas saistīs mūs, mūs un Dievu. Padomāsim par Psalmiem. Lūk, lūgšanu un saskarsmes grāmata, bet par ko tā ir? Par to, kā līksmo sirds, kā raud dvēsele, kā prāts godina Kungu. Ļoti svarīgi saprast, ka mēs tikai tad satiekam Dievu, kad ielaižam Viņu visvienkāršākos pārdzīvojumos.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs! Cik ir brīnišķīgi vērsties pie Tevis ar šo tuvo un vienkāršo vārdu, ko atklāja Jēzus mums. Tēvs, kā es vēlos šīs dienas laikā Tevi atklāt man apkārtējiem cilvēkiem. Kā vēlos es, lai Tu ieņemtu vissvarīgāko vietu manā dzīvē. Vēlos darīt to, kas Tev ir vēlams, bet ne to, ko es vēlos. Tēvs, atvēru savas plaukstas, lai uz šo dienu no Tevis pieņemtu dienišķo maizi, un es pateicos Tev. Dāvā man prieka prasmi piedot, jo Tu, mūsu Tēvs, žēlsirdīgais, tik daudz reiz mani piedevi. (..)Stiprini mani ar Tava Gara spēku, lai es kļūtu par Tavu bērnu kā Jēzus, kas deva man šo bezprātīgo pārdrošību saukt Tevi par Tēvu un ticību tam, ka Tu esi Tēvs!

Daniēla Florini

Mises noslēgums un vadlīnija

Atcerieties savu pirmo tikšanu ar Kristu! Ko jūs sajūtat? Padomājiet par savu garīgo pieredzi, vai tā ir ideāla, vai kaut ko jāmaina?