Parastā liturģiskā laika 11.svētdiena, Psaltērija XI nedēļa

Vadlīnija: Svētīgs, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid! (Ps 32, 1-2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina padomāt par saviem ļauniem nodarījumiem un ļaunuma sekām. Dažreiz Dievs par tiem var sodīt ne tikai mūs, bet arī tuvus cilvēkus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu piedevi man manu grēka vainu, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu mani sarga briesmās, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu esi mans patvērums, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Sam 12, 7-10.13)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Kunga bargo brīdinājumu Dāvidam par nelaimēm, kas skars viņa māju izdarīta grēka dēļ. Dāvids izrādījās spējīgs nožēlot izdarīto, bet ļaunums, kas bija izdarīts, noveda līdz Dāvida dēla nāvei. Dažreiz var dzirdēt jautājumu: kāpēc par Dāvida grēku, tika sodīts nevainīgs bērns, bet ne pats Dāvids? Bērna nāve – nav sods, bet Dāvida izdarīta ļaunuma sekas. Dāvida nožēla parāda, ka viņa sirds vēl nenocietinājās. Dāvids vēl spēj dzirdēt Kungu un sekot Viņam.

Psalms 32

II lasījums (Gal 2, 16.19-21)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runa par dzīves jēgu. Ko nozīmē vārds „dzīvot”? Daži dzīvo miesā, bet tā nav dzīve, bet miršana. Bet šeit ir pārveidošanās iespēja: ticība uz Dieva Dēlu kļūs par nāves pārvarēšanu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 7, 36 – 8, 3)

Šodien Jēzus vārdi par piedošanu un mīlestības saistību mums var likties savādi: „Viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz” (Lk 7, 47). Dievs vienkārši nevar attiekties pret mums vienādi. Viņš veido īpaši un mīl katru tādā veidā, kā viņš izjūt nepieciešamību pret to. Turklāt, ja Kungs būtu tikai taisnīgais tiesnesis, kas stingri soda par visām rīcībām, tad mēs droši vien jau sen nebūtu tur, kur tagad atrodamies. Mīlestība, kura parādās cilvēka sirdī, pati dziedina šo sirdi, iztīrot postošās grēka pēdas.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, es nezinu, ko man lūgt no Tevis. Tu Vienīgais zini, kas man ir vajadzīgs. Tu mani īpaši mīli, nekā es mīlu sevi. Tēvs, dāvā Tavam kalpam to, ko es pati neprotu lūgt. Ne spēju lūgt ne krustu, ne mierinājumu: tikai stāvu Tava priekšā. Mana sirds ir Tev atvērta; Tu redzi manas vajadzības, kurus es nepazīstu. Pārsteidz un dziedini, gāž un paceļ mani. Godinu un esmu kluss Tavas svētas gribas priekšā. Nododu sevi kā upuru Tev. Nav man citas vēlēšanas, kā izpildīt Tavu gribu; iemāci mani lūgties; Pats manī lūdzies! Āmen.

Svētītājs Filarets, Maskavas Metropolīts

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu dzirdi Kungu savas dzīves laikā? Vai tu pakļaujies Viņa gribai? Vai gatavs būt Viņam pateicīgs par visu? Ne tikai par laimes brīžiem, bet arī par nelaimēm, ciešanām un slimībām? Padomā par to!