Parastā liturģiskā laika 12. svētdiena, Psaltērija XII nedēļa

Vadlīnija: Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele. (Ps 63, 2-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina nožēlot grēkus, attīrīties no tiem un atjaunot attiecības ar Dievu, lai Viņš varētu mūs piepildīt ar Savu mīlestību un žēlsirdību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, apžēlojies par mums.

Kristu, es meklēju Tevi, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu esi bijis mans palīgs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Cah 12, 10-11; 13, 1)

Pirmajā lasījumā mēs lasām pravietojumu par Pestītāju, Kas ar Savām ciešanām pasaulei atnesīs glābšanu, un Dievu tautu, kura nožēlos, ka caurdura Kungu ar saviem grēkiem. Pēc nožēlas dabiski sekos attīrīšana no grēkiem un iesvētīšana.

Psalms 63

II lasījums (Gal 3, 26-29)

Dievs atklāja apustulim Pāvilam savu brīnumaino nodomu par cilvēku dēlu adoptēšanu, un Pāvils to dalās ar mums. Tikai Dieva mīlestības un žēlsirdības brīnums spēj ietērpt katru no mums Kristū, tādā veidā darot par Dieva dēliem un meitām tos, kas pieņēma kristību pēc ticības. Un tādā veidā mēs kļūstam par „Ābrahāma dzimumu” – mantiniekiem, Dievu tautu Vecas Derības izpratnē. Mēs kristības sakramentā ietērpjamies Kristū, lai Viņš Pats mūsos būtu par šo mīlestību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (9, 18-24)

Kungs uzdod Saviem mācekļiem tiešo jautājumu: „Un jūs, par ko Mani uzskatāt?” Kad Pēteris visu mācekļu vārdā atzīst Jēzu Kristu kā Dzīva Dieva Dēlu, Kungs pirmoreiz atklāj apustuļiem ieceri par pasaules glābšanu. Krustā sišana un Augšāmcelšanas atklāj mācekļiem un mums caur viņu liecību kā Lieldienas – dzīva Dieva cauriešana caur mūsu cilvēcisko dzīvi. Mūsu glābšana – Dieva Dēls kļuva par cilvēku un izdalīja ar mums mūsu likteņi, atklājot mums Augšāmcelšanās ceļu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mīlēt Tevi, Kungs, vienkārši es vēlos. Es vēlos, lai lūgšana stieptos virs manas dzīves kā nesavtības un brīvības izplatījums. Vēlos Tevis dēļ zaudēt savu laiku, tik vērtīgo laiku. Es vēlos to uzdāvināt Tev, tik bagātīgi, pilnīgi to zaudējot, neskaitot. Mana lūgšana ir tik pieticīga, tā nav kā kaut kāds grezns zieds, tā ir vienkārša kā margrietiņa, kas ir norauta pļavā. Bet es nemeklēju lūgšanas cilvēka slavu; meklēju prieku Tevi mīlēt, mīlēt kā es protu, - kā nabags. Žans Kanivē

Mises noslēgums un vadlīnija

Nožēlo savus grēkus, attīri savu dvēseli un tad tu atradīsi Kristū gan prieku, gan mieru!