Vadlīnija: Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.

Ievads: Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki ir vieni no svarīgākajiem svētkiem katoliskajā Baznīcā. Šie svētki atgādina par mūsu ticības pamatpatiesībām. Šī diena mudina ikvienu no mums vispirms ieskatīties sevī, lai pārliecinātos, vai es pats esmu Baznīcas klēpī saskaņā ar sirdi, nevis tikai saskaņā ar miesu, kā arī lūgties un sludināt Evaņģēliju ar visu savu dzīvi, lai ikviens cilvēks varētu pievienoties Kristus Baznīcai un sasniegt mūžīgo laimi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ceļ no putekļiem savus ļaudis, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.

Kungs, kas papildini mūs ar spēku un ietērpj mūs varenībā, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 12, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par brīnumaino Pētera atbrīvošanu no cietuma. Apstākļi bija šausmīgi, cerības nebija zobens jau ir pacelts virs galvas – un Dievs dara brīnumu, uz kuru pats cilvēks nevarētu pat cerēt. Sirds saspiežas no Dieva reālā tuvuma, un grūti ticēt, ka tas neiespējamais – notika. Šeit mēs redzam, ko nozīmē piederēt Dievam. Pētera brīnumaina izglābšana no Heroda rokām, nav saistīts ar to, kas ir Herods, nav saistīts ar to, kas ir Pēteris. Bet ar to, kas ir Dievs, kuram pieder Pēteris. Tas attiecās pret katru, kas velta savu dzīvi Dievam.

Psalms 34

II lasījums (2 Tim 4, 6-9. 17-18)

Apustulis Pāvels parāda mums kristiešu loģikas un domāšanas paraugu. Pāvels runa, ka viņš nogāja labu, ilgu un smagu ceļu, ka saglabāja ticību, un tagad viņu gaida apbalvojums: taisnības kronis. Mocības kronis.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (16,

13-19)

Pēteris atšķiras no citiem Kristus mācekļiem ne tikai ar vecumu un līdera rakstura īpašībām. Bet arī ar to, ka viņš bez kavēšanās reaģē uz jebkuru jaunu situāciju, kura ir saistīta ar Kristu. Viņš gandrīz neko nedomā, bieži kļūdas, bet viņš nav pasīvs, viņš cenšas.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, kas es būtu bez Tevis? Kāda būtu mana dzīve? Kādi būtu mani sapņi un cik augstu tie paceltos? Kāda būtu mana mīlestība, par ko tā domātu, ilgotos? Kas būtu par manu prieku un cik tas ilgtos? Kas būtu par manu cerību, un kas - manas cerības pamatu? Kungs, nav man citas atbildes, izņemot šo: šodien es atkal izvēlos Tevi, kas esi mana dzīvība un mana pestīšana. Šodien es atkal izvēlos mīlēt tāpat, kā Tu mīli. Un visā centīšos saglabāt prieku, jo prieks – tas ir Tavas Debess godības atspoguļojums uz zemes. Šodien es izvēlos cerību, pat tajos brīžos, kad pasaulē nav tai iemeslu; es izvēlos Tevi, kas esi mana klints, manas cerības pamats.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet par savu dzīves mērķi!