2019. gada 2. februāris, Kunga prezentācijas svētnīcā svētki

Vadlīnija:Kungs, Tu esi godības Karalis, Tava labā roka ir taisnības pilna.

Ievads:Šodien mēs svinam Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Mierīgi ienāk šie iecerēti notikumi, un vienlaicīgi Kunga apmeklējumi paliek noslēpumaini un negaidīti. Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīt sirdī, lai mēs nonāktu Debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi stiprs un varens, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Baznīcas un visas cilvēces Kungs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi godības Karalis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 3, 1-4)

Pirmajā lasījuma pravietis mums saka, ka Dievs atnāks tad, kad Viņu negaidīs. Vai jūs esat pārliecināti, ka Viņa atnākšana, Viņa uzvara kļūs par uzvaru arī jums? Malahija mums atgādina, ka jebkuras tikšanās ar Dievu – pati no sevis ir tiesa. Vai jūs gatavi Tiesai? Vai cilvēks vispār var būt tai gatavs? Satiksties ar Dievu vienlaikus ir priecīgi un bailīgi. Priecīgi tāpēc, ka tas, kas meklē Dievu, tādās tikšanās priecē; bailīgi no tā, ka neviens un nekad tādām tikšanām nevar būt gatavs.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Ebr 2, 14-18)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums par Jēzu, ka Viņš rūpējās par Ābrahama pēcnācējiem, tāpēc Viņam vajadzēja kļūt līdzīgam brāļiem. Jēzus spēj palīdziet tiem, kas tiek kārdināti, jo pats ir nogājis šo ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-40)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums vēsta par to dienu, kad Jēzu atnesa uz Jeruzalemi, lai veltītu Kungam. Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Tur viņš satiek pravieti Simeonu, kas Svēta Gara mudināts, atnāca uz svētumu, paņēma To rokās un pravietoja par Viņa uzdevumu šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, Tu skaties uz Bērniņu, kas guļ uz vecāku rokām. Tu skaties ar prieku – Debesu prieks nokāpa vēlreiz uz zemi. Debesu prieks nokāpa uz zemi, lai šeit paliktu, jo Tu, svētais, visspēcīgais, mūžīgais Dievs, piedzimušajā ieraudzītu savu vaigu. Spīdēja Dieva mīlestība uz cilvēka bērniņa sejās... Dievs, ieved arī mani savā svētajā templī. Ieved mani manas sirds templī un sagatavo mani kļūt par dāvanu Tev. Tēvs, ļauj man pazīt Tavu smaidu. Dāvā man žēlastību, lai arī manā dzīvē iespīdētu Tava mīlestība. Dāvā man žēlastību, lai Tu uzzinātu un manā sirdī sava Dēla klātbūtni. Atklāj man, ka Tu arī mani atzīsti par savu mīļo bērnu, kam Tēva rokās – mīlestība un drošība.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva apredzību, ka tā īstenojas katru dienu, lai arī ir apslēpta.

2019. gada 3.februāris

Parastā liturģiskā laika 4.svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija:Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums! (Ps 71, 6-7)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atvērt savu sirdi Dieva mīlestībai, paļauties uz Viņu un nebaidīties izpildīt Kunga gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Kas aicina mūs kalpot, apžēlojies par mums!

Kristu, Kas esi mūsu Mīlestība, apžēlojies par mums!

Kungs, Kas esi mana cerība, apžēlojies par mums!

I lasījums (Jer 1, 4-5, 17-19)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par pravieša aicinājumu kalpot. Tas, kuru Dievs aicināja kalpot, pat vienatnē paliek par karavīru. Un bieži vien jāstājas pretī pret sevi noskaņoto vai vienkārši apvainoto pūli, tāds cilvēks ir stiprāks pār visiem pūļiem. Un pat ja ir sagrauts, viņš paliek par uzvarētāju. Jo uzvara vienalga pieder Tam, Kas aicināja pravieti kalpot. Viņš nesaka, ka baidīties ir aizliegts. Bet Viņš saka: „Nebīsties!” Pat ja ir bail – tavus darbus nedrīkst vadīt bailes. Un ja tu nebīstieties, bet runāsi visu, ko saka Kungs, - tad Viņš tevi padarīs par stipru kā sienu, un neviens nevarēs pārvarēt Kunga spēku.

Psalms 71

II lasījums (1 Kor 12,31 – 13,13)

Šīsdienas lasījums no vēstules Korintiešiem bieži sauc par mīlestības himnu. Apustulis Pāvels saka mums, ka bez mīlestības nav jēgas. Pirmajās rindās viņš apraksta pilnīgi satriecošās dāvanas: runātu ar eņģeļu mēlēm, pravietojuma dāvana, ticība, kas ļauj kalnus pārcelt... Cik tas ir brīnišķīgi! Bet bez mīlestības... Padomāsim, kas būs bez mīlestības ar visām šīm dāvanām. Runāšana ar cilvēku un eņģeļu mēlēm? Ar ko runāt bez mīlestības? Ne ar cilvēkiem, ne ar eņģeļiem bez mīlestības runāt nav jēgas. Pārcelt kalnus? Kādēļ? Tāpat estetikas dēļ? Bez mīlestības kalnu pārcelšana būs absolūti bezjēdzīgas nodarbošanās. Mīlestība – vienīga, kas dāvā jebkurai dāvanai, jebkurai darbībai jēgu. Mīlestību nevar „izdomāt”, izsaukt savā sirdī mākslīgi. Mīlestība nāk no paša Dieva. Tā ir vislielākā dāvana.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (4, 21-30)

Šajā fragmentā Dievs mums atgādina, kas Viņš sūta praviešus ne tikai izvēlētājai tautai, bet arī pagāniem. Kungs atnāk pie tiem, pie kuriem Viņš Pats vēlās atnākt. Dieva atnākšana cilvēka dzīvē – tas nav atalgojums par varoņdarbiem askētismā vai ideālo dievbijību. Kungs nāk pie tiem, kam tas ir vajadzīgs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kādu dāvanu es atnesīšu Tev?
Savu mīlestību – Tu dāvāji to man! Savu pazemību – Tu devi man pazemību!
Savu pacietību – Tu devi man spēkus paciest!
Savu cīņu – Tu cīnījies ar ienaidniekiem un ar mani!
Savas asaras – Tu tos izlēji! Savas darīšanas- Tu domāji par tiem!
Savas lūgšanas – tie ir Tavi! Tavu Vārdu – tas ir Tavs!
Ko es atnesīšu Tev? Manu dvēseli, kas ir augšāmcelta!

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūgsim Svēto Garu, lai viņš radītu no mūsu akmens siržu – dzīvus sirdis, un dāvātu viņiem mīlestību.

2019. gada 10.februaris

Parastā liturģiskā laika 5.svētdiena, Psaltērija V nedēļa

Vadlīnija:Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man palīdz un palīdzēs. Kungs to darīs manas glābšanas labā!  (Ps 138, 7-8)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina uzticēties Kungam, pastāvīgi nožēlot savus grēkus un dot iespēju Dievam strādāt caur mums. Kungs grib redzēt mūs, mēs esam Viņam vajadzīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir dižens, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Žēlastība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir dzīvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 6, 1-2A.3-8)

Jesajas pravietojumi visu laiku mums saka, kas notiks ar pasauli bez Dieva. Kas notiks ar pasauli, kurā cilvēki nepieņem un neatzīst Dievu. "Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?" jautā Kungs un Viņš vēlas redzēt mūs. Ka mēs esam Viņam vajadzīgi. Viņš sūta pravieti – cilvēku, kuru Viņš attīrīja no grēkiem, lai aicinātu cilvēkus pie Sevis. Un Līdzībās mēs lasām par darba nepieciešamību. Par garīgu darbu, lai attīrīties no grēkiem un netikumiem.

Psalms 138

II lasījums (1 Kor 15, 1-11)

Šodien apustulis Pāvels mums stāsta par savu kalpojuma svarīgumu, tā ir milzīga privilēģija, žēlastība, dāvana. Pāvels saprot, ka pēc visa, ko viņš izdarīja pret Baznīcu, Kungam bija visas tiesības viņu atraidīt. Bet Viņš pieņema un dāvāja viņam iespēju kalpot Sev. Pēc Dieva žēlastības viņš ir tas, kas ir, un nemēģina samazināt savus nopelnus – bet atceras, ka viņa nopelni pieder Dievam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (5, 1-11)

Šīsdienas Evaņģēlija fragments mums stāsta par Kunga pirmās tikšanām ar Saviem mācekļiem, tieši ar Pēteri. Pēterim vēl grūti uzticēties Mācītājam. Kungs dotajā brīdī runa par to, ko Pēteris pats profesionāli saprot. Viņš zina, ja veselu nakts viņiem nesanāca neko noķert, tas nozīmē dotajā brīdī kā dziļumā zivju nav. Bet viņš tic Kristus vārdam un iemet tīklus. Un mācekļi kļūst par Kunga Jēzu dievišķo varas lieciniekiem, viņi apzinās, ka ir grēcinieki, bet Jēzus viņus aicina sekot Sev, un ar šo brīdī galiliešu zvejnieki kļūst par Baznīcas sākumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, attīri manu dvēseli no lieka, lai Tavas klātbūtnes prieks piepildītu to ar mieru, lai cerība būtu stiprākā pār jebkurām vilšanām.
Lai Tava vaiga bezgalīgas Mīlestības, bezgalīgas Žēlsirdības un bezgalīgas labestības priekšā, piepildīsies mana sirds ar godbijību un dedzīgo prieku.
Svēti, mana dvēsele, Kungu! Par debesīm, vēju, maizi, zemi un ūdeni. Par vārdiem, skaņām un klusumu. Par katras dienas un nakts brīnumu. Par uzmanību un maigumu. Par smiekliem un smaidu. Par visu, kas dod spēku dzīvot. Par cilvēkiem, kurus es mīlu. Par cilvēkiem, kuri mīl mani. Par tiem, kurus man ir grūti mīlēt. Par tiem, kam ir grūti mani mīlēt. Par Tavu bezgalīgo Mīlestību pret mums visiem. Par Tavu aizsardzību. Par mieru, kas nāk no Tevis. Par dzīvības Maizi. Par brīvību Tevī. Es godinu Tevi par savu dzīvi, kas ir Tavās rokās. Par savu dvēseli zem Tavas aizsardzības. Par savu sirdī Tavā Sirdī.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs vienmēr esam vajadzīgi Dievam, atklāsim Viņam savu sirdi un ļausim caur mums strādāt!

2019. gada 17.februaris

Parastā liturģiskā laika 6.svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija:Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. (Ps 1, 1-2)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina ticēt, paļauties un cerēt uz To Kungu, jo Viņš ir dzīvs, Viņš ir brīvība un spēks. Viņš dāvā mums Dzīvības ūdens avotu, lai mēs attīrītos no grēkiem un netikumiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas pazīst taisno ceļu, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir uzmodināts no miroņiem, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir Žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jer 17, 5-8)

Pirmajā lasījumā ir teikts - kas attālinās no Dieva, neieraudzīs, kad atnāks labais. Attālinoties no Kunga, mēs ejam uz tuksnesi. Nogriežoties no Viņa, mēs atteicamies redzēt labo. Cilvēks, kas izvēlējas netaisnības ceļu, aizver ausis un acis – un tāpēc nedzird Priecīgo vēsti. Cilvēks, kas cer uz Dievu, atrod neizsmeļamo dzīvības avotu. Nekādi ārēji un pat iekšēji apstākļi (jo sausums bieži ir arī mūsu sirdīs) nevar atņemt no mums dzīvo ūdeni, kuru dāvā Kungs. Pats interesantākais, ka šie divi fragmenti attiecas uz mums. Katram tiek dāvāts Kunga Mīlestības dzīvais ūdens, un katram kristietim ir sausuma pieredze, kura piedzīvota Kristus pasaulē. Katru dienu ir iespēja izvēlēties: uz kā vai uz Ko es paļaujos.

Psalms 1

II lasījums (1 Kor 15, 12.16-20)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mums saka, ka ticības pamats balstās ne uz to, ka Dievs eksistē, bet uz to, ka Kristus no Nācaretes, kas tika sists krustā, augšāmcēlās no miroņiem, un mūsu uzticība Viņa vārdiem balstās uz ticības Viņa Augšāmcelšanai. Tāpēc mēs vēršamies pie Viņa ar lūgšanu: Viņš ir dzīvs un dzird mūs. Tāpēc mēs meklējam Viņa varu: Viņš ir dzīvs un gana Savas aitas. Tāpēc mēs ar cerību gaidām savu pēdējo stundu: Viņš ir dzīvs, un mēs ieraudzīsim Viņu. Tāpēc mēs pieņemam visu, kas notiek mūsu dzīvē: Viņš ir dzīvs, un Viņš ar mums  ik dienas līdz pasaules galam.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (6, 17.20-26)

Šajā fragmentā Pestītājs pareģo bagātiem bēdas, kuru vienīgais prieks un dzīves jēga ir zemes bagātību uzkrāšana. Bēdas gaida pārsātinātos, kas rūpējas tikai par baudām, un vieglprātīgus, kuri bezrūpīgi pavada savas dienas un izsmej visu svēto.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Debesu Tēvs, dāvā man visskaistāko, vislabāko, visdārgāko dāvanu, kāda Tev ir: Jēzu. Kad esmu slims, dāvā man Jēzu, Jo Viņš ir veselība.
Kad esmu noskumis, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir prieks.
Kad esmu vājš, dāvā man Jēzu, jo Viņā ir spēks.
Kad jūtos vientuļš, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir mans Draugs.
Kad jūtos ierobežots, dāvā man Jēzu, jo Viņā ir brīvība.
Kad sāku zaudēt drosmi, dāvā man Jēzu, jo Viņā ir uzvara.
Kad mani apņem tumsa, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir pasaules gaisma.
Kad jūtos grēcīgs, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir mūsu Pestītājs.
Kad alkstu pēc mīlestības, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir Mīlestība.
Kad trūkst dienišķās maizes, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir Dzīvības Maize.
Kad nepieciešama nauda, dāvā man Jēzu, jo Viņš ir neizsmeļama bagātība.
Tēvs, uzklausi manus lūgumus visās manās vajadzībās un atbildi tikai ar vienu vārdu, savu mūžīgo Vārdu:  Jēzus! Amen.
Serafino Falvo

Mises noslēgums un vadlīnija

Ieklausieties savā sirdī! Ko Dievs jums šodien saka? Pieņemiet Viņa gribu un sekojiet Viņam!

2019. gada 24.februaris

Parastā liturģiskā laika 6.svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija:Žēlīgs un lēnīgs ir Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. (Ps 103, 8)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina būt žēlsirdīgiem un ar mīlestību izturēties pret visiem cilvēkiem, it īpaši mūsu ienaidniekiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Žēlīgs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir mūsu paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir bagāts žēlastībā, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Sam 26, 2.7-9.12-13.22-23)

Pirmajā lasījumā mēs esam aicināti būt par labiem cilvēkiem, izpildīt Dieva gribu tā, kā to darīja Dāvids. Neiet ar vieglāko ceļu, bet izvēlēties pareizo.

Psalms 103

II lasījums (1 Kor 15, 45-49)

Otrajā lasījumā mēs lasām, ka kristieša ceļš nebeidzas uz zemes. Dzīves pilnība, dabas un garīgas, nevis dvēseles nemirstība – tas mūs gaida ceļa beigās.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (6, 27-38)

Šajā fragmentā mēs esam aicināti mīlēt savus ienaidniekus. Kas ir mūsu ienaidnieki? Tie nav tie cilvēki, kurus tu ienīsti, bet tie, kuri ienīst tevi. Ir grūti mīlēt tādus cilvēkus, kuri tevi pazemoja, mēģināja iznīcināt, apmelot utt. Dievam arī ir daudz ienaidnieku, kuri ir vulgāri, netīri, meļi, egoisti, bet vienalga Kungs viņus mīl. Neiet projām, nepadodas. Viņam ir Mīlestības sirds pret visiem. Kā es varu iemīlēt savu ienaidnieku? Pirmais solis ir lūgšana. Lūdzieties ne tikai par sevi, ģimeni, draugiem, bet arī lūdzieties par saviem ienaidniekiem. Aktīvi. Sāciet lūgt Dievu viņus svētīt. Lūdziet Dievu dziedināt viņu brūces, kas ir viņu ļaunuma darbības motivācija. Lūdziet Dievu svētīt un apžēlot viņus. Lai atrastu savā sirdī mīlestību pret viņiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs Tēvs, pateicos Tev par radīšanas dāvanu, tai skaitā par manu pašu dzīvību.
Dievs Dēls, pateicos, ka Tu atpestīji mani ar savu Miesu un Asinīm.
Dievs, Svētais Gars, pateicos tev par to, ka Tu esi manas dvēseles saldākais ciemiņš, ka apgaismoji manu prātu, stiprināji manu garu un iededzināji Savu mīlestību manā sirdī.

Mises noslēgums un vadlīnija

Domājiet par savu dzīvi un citiem cilvēkiem ar tādu žēlastību un mīlestību kā to dara Jēzus!