SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Oreste Benzi - Priesteris un pāvesta Jāņa XXIII kopienas dibinātājs

Mani sauc Oreste. Esmu dzimis nabadzīgā strādnieku ģimenē dažus kilometrus no Rimini. 11 gadu vecumā es iestājos seminārā un 1949. gadā mani iesvētīja par priesteri. Manā priesterībā kalpošanā svarīgs bija kontakts ar bērniem un jauniešiem, kuriem vienmēr centos palīdzēt, lai viņu satikšanās ar Kristu būtu patīkama, lai Viņa draudzība kļūtu par pieturas punktu viņu dzīvē. Mīlestība pret Kristu, kurš ir nabadzīgs, man lika īpaši rūpēties par cilvēkiem, kas ir vāji gan miesā, gan garā. Lai viņiem palīdzētu un būtu viņiem līdzās, es nodibināju pāvesta Jāņa XXIII kopienu, kas jau ir izplatījusies daudzviet pasaulē. Pateicoties daudzu brīvprātīgo līdzdalībai, kopiena ir devusi ģimenes sajūtu daudziem trūkumā nonākušajiem.
Es vienmēr esmu mēģinājis rast risinājumu dažādās situācijās, kas gadījās man ceļā, saistībā ar nabadzību un verdzību, pat ja sapratu, ka mēs nevaram aprobežoties tikai ar palīdzības sniegšanu šīs sabiedrības upuriem, bet ir jāiet tālāk, lai neļautu sabiedrībai radīt jaunus upurus.
Teksti no oficiāla saites “Pilsētas sejas”,
Kustība Pro Sanctitate Brešjā, Itālijā    

  Cik daudz izstieptu roku mēs varam ik dienas ieraudzīt!”
Diemžēl, aizvien biežāk notiek tā, ka steiga mūs ierauj vienaldzības mutulī
un mēs vairs nespējam saskatīt visu to labo, kas klusām
un ar lielu nesavtību ik dienas tiek darīts.
 

Pāvests Francisks
 


ĞIMENES GARĪGUMS

Meditācija

Šodien mēs runājam tādu lūgšanas formu kā meditācija. Kristietim “meditēt” nozīmē meklēt sintēzi: nozīmē nostāties lielās Atklāsmes lappuses priekšā, cenšoties padarīt to par savu, pilnībā to pieņemot. Un kristietis pēc tam, kad ir pieņēmis Dieva Vārdu, nepatur to ieslēgtu sevī, jo šim vārdam jāsastopas ar “citu grāmatu”, kuru Katehisms sauc par “dzīves grāmatu” (sal. KBK, 2706). To mēs cenšamies darīt ikreiz, kad meditējam Dieva Vārdu.  

Meditācijas prakse pēdējos gados ir saņēmusi lielu uzmanību. Par to runā ne tikai kristieši: meditācijas prakse pastāv gandrīz visās pasaules reliģijās. Bet tā ir plaši izplatīta aktivitāte pat starp cilvēkiem, kuriem nav reliģiska dzīves redzējuma. Mums visiem ir nepieciešams meditēt, pārdomāt, no jauna atklāt sevi, tā ir cilvēka dinamika. Īpaši rijīgajā rietumu pasaulē tiek meklēta meditācija, jo tā ir spēcīgs aizsargs pret ikdienas stresu un tukšumu, kas izplatās visur. Varam iztēloties jauniešus un pieaugušus, kuri sēž meditācijā, klusumā, pus aizvērtām acīm.. Bet mēs varam sev pajautāt: ko šie cilvēki dara? Viņi meditē. Tā ir parādība, uz kuru jāskatās ar labvēlību: patiesībā mums nav nepārtraukti jāskrien, mums ir iekšējā dzīve, kuru nevar pastāvīgi atstāt novārtā. Tāpēc meditācija ir vajadzīga visiem. Meditācija tādējādi nozīmē apstāties un ieelpot dzīvi.  

Tomēr mēs saprotam, ka šis vārds, reiz pieņemts kristīgā kontekstā, iegūst specifiku, kuru nedrīkst atmest. Meditēšana ir nepieciešama dimensija cilvēka dzīvē, bet meditēšana kristīgajā kontekstā nozīmē vairāk: tā ir dimensija, kuru nedrīkst atmest. Lielās durvis, caur kurām ieiet kristīta cilvēka lūgšana - mēs to vēlreiz atceramies - ir Jēzus Kristus. Pie kristieša meditācija nonāk caur durvīm, kas ir Jēzus Kristus. Arī meditācijas prakse seko šim ceļam. Un kristietis, kad viņš lūdzas, necenšas sasniegt pilnīgu sevis, viņš nemeklē savas būtības dziļāko kodolu. Tas ir likumīgi, bet kristietis meklē kaut ko citu. Kristīgā lūgšana vispirms ir tikšanās ar Citu, ar Citu, bet ar lielo C: transcendenta tikšanās ar Dievu. Ja lūgšanas pieredze mums dod iekšēju mieru, paškontroli vai skaidrību par ceļu, kuru izvēlēties, šie rezultāti, ja tā var teikt, ir kristīgās lūgšanas žēlastības blakus efekti, kas ir tikšanās ar Jēzu, tas ir, meditēt nozīmē doties uz tikšanos ar Jēzu, vadoties pēc kādas frāzes vai vārda no Svētajiem Rakstiem.  

Pāvests Francisks, 2021.g.28. aprīļa,
Vispārējās audience
Turpinājums sekos


PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Fragmenti no Oreste Benzi rakstiem

● Kad tu savām īpašībām piešķir nevis nopelnu titulu, lai nokļūtu kādā īpašā kastā, bet gan kalpošanas titulu, tu pasaulē veic revolūciju un palīdzi saprast, ka cilvēki ir brāļi.   

● Ielaid sevī Kristu, kurš ir nabadzīgs, ielaid Kungu savā sirdī. Tad tu redzēsi, ka tava dzīve atvērsies uz lietām par kurām pat nebiji sapņojis.   

● Otrs tiek dziedināts, nevis tāpēc, ka tu norādi uz viņa kļūdu, bet gan tāpēc, ka tavos vārdos viņš sajūt mīlestību un arī viņā rodas ilgas mīlēt.   

● Otra tāda radība kā jūs vairs nekad nebūs virs zemes. Neizniekojiet savu dzīvi, jo tad jūs radīsiet vēsturē robu.   

● Jums nav jābaidās no ļaunuma, kas pastāv pasaulē, bet no tā, ka pasaulē trūkst labais.   

● Lai dotu cilvēkiem gaismu, tev ir jādzīvo tā, kā tu saki, jo tas, kas jūs esat, sauc daudz skaļāk nekā tas, ko jūs sakāt.   

● "Paskaties, cik skaists ir Kungs! Tas, ko Viņš jūt, atbalsojas tevī un izceļ to, kas tevī skaists."   

● Svarīgi ir strādāt, lai jau kopš bērnības cilvēkos varētu augt tā bezgalīgā Mīlestība, kas jau ir katrā cilvēkā klātesoša.   

● Ganiem ir jāgarantē katra cilvēka oriģinalitāte, ko devis Svētais Gars un jāpamudina, lai katrs pildītu savu funkciju tā, lai kalpotu visiem.   

● Dievs, kurš mūs mīl, redz mūsos resursus un vērtības, ko neviens cits, kurš mūs nemīl kā Viņš, nespēj ieraudzīt. Viņš to pašu redz arī tajos, kas ir slikti.   

Teksti no oficiāla saites “Pilsētas sejas”, 
Kustība Pro Sanctitate Brešjā, Itālijā


LAJU GARĪGUMS

“Brāļi visi”

Lūgšana radītājam  

Kungs un visas cilvēces Tēvs,
kas visas cilvēciskās būtnes esi radījis ar vienādu tām piemītošu cieņu,
ielej mūsu sirdīs brālības garu.
Iedves mums sapni par jaunu tikšanos, dialogu, taisnīgumu un mieru.
Mudini mūs veidot veselāku sabiedrību un cildenāku pasauli -
bez bada, nabadzības, vardarbības un kariem.
Lai mūsu sirdis atveras
visām pasaules tautām un nācijām,
lai mēs saskatītu to labo un skaisto,
ko esi iesējis katrā no tām,
lai mēs stiprinātu vienotības,
kopīgu plānu un cerību saites. Āmen.  

Ekumeniska kristiešu lūgšana  

Mūsu Dievs, mīlestības Trīsvienība,
no savas varenās dievišķās kopienas dziļumiem
izlej mūsos brālīgas mīlestības straumi.
Dāvā mums to mīlestību, kura izpaudās Jēzus darbos,
Viņa Nācaretes ģimenē un pirmo kristiešu kopienā.
Dod mums, kristiešiem, ka izdzīvojam Evaņģēliju
un spējam atpazīt Kristu katrā cilvēkā,
lai ieraudzītu Viņu krustā sistu
šīs pasaules pamesto un aizmirsto mokās
un augšāmcēlušos katrā brālī, kurš atkal pieceļas.
Nāc, Svētais Gars! Rādi mums savu skaistumu,
kas atmirdz visās pasaules tautās,
lai mēs atklātu, ka visi ir svarīgi, ka visi ir nepieciešami,
ka visi ir tikai vienas un tās pašas,
Dieva mīlētās cilvēces dažādās sejas. Āmen.  

Asīzē, pie sv. Franciska kapa, 2020. gada 3. oktobrī, Nabadziņa svētku vigīlijā, mana pontifikāta astotajā gadā
 

No pāvesta Franciska Enciklika “Brāļi visi”, tulk. E. Ikauniek