SOCIĀLAIS GARĪGUMS

“Es nāku kā miera svētceļnieks”

Tikšanās ar iestādēm, pilsonisko sabiedrību un diplomātisko korpu

(Kazahstānā)

Turpinājums no iepriekšējā numur

It visur ir svarīgi, lai demokrātija un modernizācija būtu vairāk nekā skaisti vārdi; tām jāiemieso konkrēta kalpošana cilvēkiem: “laba politika”, kuras pamatā ir cilvēku uzklausīšana un viņu likumīgo vajadzību apmierināšana, pastāvīga pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaiste un īpašas rūpes par darbiniekiem, jauniešiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Katrai pasaules valstij ir vajadzīgi arī korupcijas apkarošanas pasākumi. Patiesi demokrātisks politiskās vadības stils ir visefektīvākais līdzeklis pret ekstrēmismu, personību kultu un populismu, kas apdraud tautu stabilitāti un labklājību. Es domāju arī par ekonomiskās drošības nepieciešamību, kura šeit gada sākumā tika piesaukta attiecībā uz reģioniem, kas, neskatoties uz ievērojamajiem energoresursiem, nonākuši grūtībās. Tas ir ne tikai Kazahstānas, bet visas pasaules izaicinājums, kurā iekļaujoša attīstība ir kļuvusi par plaši izplatītas netaisnības ķīlnieci, jo resursi tiek sadalīti nevienlīdzīgi. Tas ir valsts, bet arī privātā sektora uzdevums izturēties pret visām iedzīvotāju grupām taisnīgi, atbilstoši vienādām tiesībām un pienākumiem, veicinot ekonomisko attīstību nevis dažu cilvēku ienākumiem, bet sekmējot katra darbinieka cietpieņu labklājību.

Pāvests Francisks

Turpinājums sekos

ĞIMENES GARĪGUMS

Laulība, svētuma ceļš

Mandātu ģimenēm

Dārgās ģimenes,

es aicinu jūs turpināt ceļu,

klausoties Tēvā, kurš jūs aicina:

kļūstiet par misionāriem pasaules ceļos!

Neejiet vienatnē!

Jūs, jaunās ģimenes, ļaujieties to vadībai, kuri zina ceļu,

jūs, kas ejat pa priekšu, kļūstiet par ceļabiedriem citām ģimenēm.

Jūs, kas grūtību dēļ esat nomaldījušās,

neļaujiet skumjām jūs uzveikt,

paļaujieties uz mīlestību, ko jūsos ir ielicis Dievs,

lūdziet ik dienas Svēto Garu, lai šo mīlestību atjauno.

Ar prieku sludiniet ģimenes skaistumu!

Sludiniet bērniem un jauniešiem kristīgās laulības žēlastību.

Dāvājiet cerību tiem, kuriem tās nav.

Rīkojieties tā, it kā viss būtu atkarīgs no jums,

zinādami, ka visu pienākas uzticēt Dievam.

Esiet jūs tie, kuri auž sabiedrības struktūru un sinodālās Baznīcas audeklu, kurā attiecības veido, vairojot mīlestību un dzīvību.

Esiet dzīvā Kristus zīme,

nebaidieties no tā, ko Kungs no jums prasa,

nebaidieties būt nesavtīgi pret Viņu.

Atverieties Kristum, lūgšanas klusumā ieklausieties Viņā.

Esiet līdzās un atbalstiet trauslākos,

Parūpējieties par tiem, kuri ir vieni, par bēgļiem, pamestajiem.

Esiet brālīgākas pasaules sēkla!

Esiet ģimenes ar diženu sirdi!

Esiet Baznīcas viesmīlīgais vaigs!

Un, lūdzu, lūdzieties, vienmēr lūdzieties!

Lai Marija, mūsu Māte, steidzas jums palīgā, kad vairs nebūs vīna,

lai viņa jūs pavada klusuma un pārbaudījuma brīžos,

lai viņa palīdz jums iet ceļu kopā ar savu augšāmcēlušos Dēlu!

Pāvests Francisks

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Turpinājums no iepriekšējā numura

TAUTA UZ SVĒTUMA CEĻA

Kustības Pro Sanctitate šodienas misija baznīcā

Baznīcas misijā

Šis Gara laiks liek mums būt vēl dzīvākiem garīgās celtnes akmeņiem, ar prieku, dāsnumu un radošumu piedalīties misijā, ko Kristus tai ir uzticējis. Misija, kas pirmām kārtām ir liecināt par evaņģēliju un sludināt to, un dzīvot svētumu kalpošanas konkrētībā.

Vārds "kopā" norāda uz dzīves stilu un vēstījumu. Mūsu garīgajā ģimenē tā arī pieņem, cik vērtīga ir staigāšana, būšana, darbs, sludināšana dažādos aicinājumos un piederības veidos, bagātība, kas jāsargā un jānovērtē; bet tas arī liek mums sadarboties ar citām baznīcas realitātēm, uz kurām ir svarīgi rūpēties par pastāvīgu atvērtību un sadarbību.

Pro Sanctitate kustība ir daļa no Baznīcas misijas, kura tajā piedalās, koncentrējot uzmanību uz svētumu kā cilvēka fundamentālu aicinājumu, uz tās ietekmi uz sabiedrību un tās attiecībām ar brālību.

"Katram kristietim ir jābūt aktīvam un vitāli svarīgam Baznīcas loceklim, un viņa operatīvais uzdevums ir ar savu vārdu, ar savu apustulātu, bet galvenokārt ar savu dzīvi liecināt par Lumen Gentium piektās nodaļas derīgumu, tas ir, vispārēju aicinājumu uz svētumu. Bet kā mēs varam runāt par mājām, Tēvu, vecāko Brāli un mīlestības Garu, nedomājot par tiem, kas dzīvo mums blakus? Viņi ir mūsu brāļi, jo viņus mīl tas pats Tēvs, atpestīts no paša Kristus, aizkustināts ar Svēto Garu, kam ir tāds pats aicinājums uz svētuma mīlestību. Mēs visi esam brāļi, kas dzīvo zem vienas telts un tajā pašā laikā svētceļnieki pretī Tēva mīlestības pilnībai. Bet vai tiešām mēs visi? Diemžēl šo brāļu nav daudz! kuri nereaģē uz mīlestības aicinājumu, jo viņiem vēl nav ticības vai viņi dzīvo grēkā, vai dod priekšroku viduvējībai, vai ignorē šo aicinājumu mīlēt? Šajā brīdī otrā dimensija, svētuma apustuliskā dimensija, ir skaidra: domāt par mūsu brāļiem un māsām, kuri neatbild uz mīlestības aicinājumu".

Cristina Parasiliti

Apustuliska Oblāte Pro Sanctitate

Turpinājums seko

LAJU GARĪGUMS

Turpinājums no iepriekšējā numura

Svētuma ceļš pēc sākotnējā sinodālā etapa

uzruna 31. oktobra vakara sv. Misē

Milzīga nozīme kopīgā ceļa pieredzes apgūšanā un pārņemšanā ir pirmrindnieku pieredzes liecībām. Sociālos tīklos no dažādām zemēm ir visādas pozitīvas, bet arī negatīvas liecības, skaidrojumi, atklāta pretestība un pat nosodīšana. Visnepatīkamākā droši vien būtu vienaldzība, it kā Baznīcas būtības, svētceļojošā rakstura aktivizēšana nebūtu aktuāla, īpaši tiem, kuri uzskata sevi par katoļiem. Tāpēc svarīga ir pozitīva un pārliecinoša liecība, kas izpaustos ne tikai rakstiski protokolos un dokumentos, bet arī mutiski, mērķtiecīgā sarunā, kuras nolūks būtu ne tikai kaut ko izstāstīt, bet arī otru iesaistīt reālā kopīgā ceļa pieredzē, turpmākās aktivitātēs.

Šādi varētu pārvarēt tādus uzskatus un viedokļus, ka kopīgais ceļš nav iespējams vai arī tam ir tikai negatīvas sekas, piemēram, mainīt Baznīcas mācību. Lai kā niknotos un liktu šķēršļus kopīgā ceļa kritiķi un nelabvēļi, lai kā tie pareģotu neveiksmes, tomēr Vatikāna II koncils droši un nelokāmi virza mūs uz priekšu, nevis atpakaļ. Mūsu gaitu uz priekšu garantē Svētā Gara klātbūtne Baznīcā, ticības garantija, ka elles vārti Baznīcu neuzvarēs. Galu galā iet runa par ticību Baznīcai, ticību Svētā Gara darbībai mūsos. Kāda ir šī mūsu ticība? Vai tā vieš cerību? Veicina brālību?

Pretēji visādām ideoloģijām, kas šķeļ cilvēkus un nes tiem vardarbību un strupceļu, Svētais Gars neuzkrītoši iespaido cilvēku prātus un sirdis, aicinādams uz svētumu, cīņu pret grēku un ļaunumu, cīņu par patiesu mieru, saskaņu un draudzību. Izšķiroši ir sadarboties ar Svēto Garu, Dieva žēlastību, kas rosina „iziet no sevis”, doties pie citiem, iesaistīties, pamēģināt, atrast laiku, novērtēt citus.

Pauls Kļaviņš,

Sv. Jēkaba katedrāles prāvests

Turpinājums sekos